Nereti runājam par izzūdošām sugām un izskatās, ka tuvākajā nākotnē tādu būs aizvien vairāk. Kā varam nosargāt tos dārgumus, kas vēl palikuši dabā vai nebrīvē, un kā varam tos pavairot, lai atgūtu reiz piedzīvoto sugu daudzveidību? Vai tas maz ir iespējams?

"Katrs par sevi, un Dievs pret visiem" ir slavenas vācu režisora Vernera Hercoga filmas nosaukums. Tas ir arī viņa biogrāfiskās grāmatas nosaukums. Verners Hercogs jau cienījamā vecumā (dzimis 1942.) turpina radīt idejas, tekstus un filmas, tagad gan vairāk nodarbojoties ar dokumentālo kino.

Rīgas domes balva „Gada rīdzinieks 2025” šogad piešķirta Aigaram Nordam - par izciliem panākumiem starptautisku skriešanas svētku organizēšanā 35 gadu garumā, veicinot veselīgu dzīvesveidu un Rīgas vārda atpazīstamību pasaulē. Aigars Nords ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sporta pasākumu organizatoriem, kurš vairāk nekā trīsdesmit gadus ir veidojis Rīgas maratonu par starptautiski atpazītu skriešanas svētku zīmolu.

Zanes Zustas romāna "Nepieradināts putns" dramatizējums. 1.daļa.

Romāns vēsta par uzticēšanos dzīvei un kļūdām, no kurām nav pasargāts neviens. Taču tās var labot... Vai vismaz mēģināt labot. Mazā Linda no skolas pārnāk vien mirkli par vēlu – nekad nesatiktais tētis jau ir aizgājis. Ilgu laiku arī pieaugusī Linda lolo cerību tēvu reiz satikt, taču, kad tāda iespēja rodas, nav pārliecināta, vai to vēlas. Linda, viņas māte un citi pieredz negaidītus likteņa pavērsienus un izdzīvo plašu emociju spektru. Tomēr katrs kritiens dāvā iespēju izplest spārnus un lidot.

Rīgas domes balva „Gada rīdzinieks 2025” šogad piešķirta Aigaram Nordam - par izciliem panākumiem starptautisku skriešanas svētku organizēšanā 35 gadu garumā, veicinot veselīgu dzīvesveidu un Rīgas vārda atpazīstamību pasaulē. Aigars Nords ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sporta pasākumu organizatoriem, kurš vairāk nekā trīsdesmit gadus ir veidojis Rīgas maratonu par starptautiski atpazītu skriešanas svētku zīmolu.

Nereti runājam par izzūdošām sugām un izskatās, ka tuvākajā nākotnē tādu būs aizvien vairāk. Kā varam nosargāt tos dārgumus, kas vēl palikuši dabā vai nebrīvē, un kā varam tos pavairot, lai atgūtu reiz piedzīvoto sugu daudzveidību? Vai tas maz ir iespējams?