Latvijas vēsture no vācbaltu skatu punkta: iznākusi dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka pasaulē atpazīstamā Allažu ķimeļa ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm - Herberta fon Blankenhāgena memuāru otrā grāmata "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga - Rīga 1892 - 1913."

Tas ir stāsts par Rīgu 20. gadsimta sākumā, kā arī Siguldas novada apdzīvotās vietas – Akenstakas – ziedu laikiem. Atmiņās meklējamas arī dažas no iespējamām atbildēm, vai Piektā gada revolūcija bija neizbēgama? Stāsta etnogrāfe, atmiņu tulkotāja Indra Čekstere un novadpētniece, Akenstakas kultūrvēstures saglabāšanas projekta vadītāja Marika Celma.

Šis ir turpinājums stāstam, ko šai raidījumā aizsākām pirms diviem gadiem. Toreiz apgādā “Madris”, projekta “Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” ietvaros, bija iznākusi vācbaltu dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka pasaulē atpazīstamā Allažu ķimeļa ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm – Herberta fon Blankenhagena sarakstīto memuāru pirmā grāmata “Pasaules vēstures malā. Atmiņas par 1913-1923.”

Nesen vienā grāmatā iznākušas Herberta fon Blankenhagena atmiņu vēl divas daļas: "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga – Rīga 1892 - 1913." Šīs grāmatas, iespēja palūkoties uz Latvijas vēsturi no vācbaltu skatu punkta, bija iespējama pateicoties divām Siguldas novada vēsturē ieinteresētām sievietēm: projekta vadītājai Marikai Celmai, un abu atmiņu grāmatu tulkotājai un etnogrāfei Indrai Čeksterei.

Atmiņu trešā daļa “Pasaules vēstures malā” iepriekš Vācijā bija izdota grāmatā. Šī daļa bija vieglāk iegūstama, un tā nu ir sanācis, ka latviski mēs Herberta fon Blankenhagena dzīvi iepazīstam hronoloģiski ačgārnā secībā. Vispirms mēs uzzinājām par dzīves periodu, kas ietvēra studijas Tērbatā, un tas tiešām ir ļoti aizraujoši – mums labi zināmo stāstu par Tērbatu kā pirmo latviešu literātu, nācijas pašapziņas veidotāju mācību vietu, tagad iepazīt no studentu vācu kopienai piederīgā skatu punkta. Herberts fon Blankenhagens piedalījās arī 1919. gada Brīvības cīņās landesvēra sastāvā, arī Neatkarības kara vēstures izpēte, kā jau dzirdējāt, bija viens no pamudinājumiem šīs atmiņas tulkot.

Savukārt nupat iznākušās atmiņas, kas saulaini, kā jau bērna atmiņās tas pienākas, stāsta par Klingenbergas muižas, tagadējās Akenstakas Siguldas novadā, ikdienu, par ģimnāzista gadiem Rīgā. Grāmatā šīs atmiņu daļas publicētas tikai Latvijā, un iegūt šo liecību izdevās lielā mērā pateicoties Indras Čeksteres draudzīgajām attiecībām ar šo atmiņu mantiniekiem. Grāmatas “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga - Rīga 1892. - 1913." atvēršanas svētkos – tie notika tiešsaistē, zoom sarunas ieraksts joprojām pieejams apgāda “Madris” mājas lapā.

Herberta fon Blankenhagena "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga - Rīga 1892 - 1913" beidzas ar izlaidumu Aleksandra ģimnāzijā. “Pēc šīs pieveiktās klints,” raksta autors, “visi dzīves ceļi stāv vaļā. Jau sen biju nolēmis pa kuru ceļu došos, taču es nenojautu, ka tas vedīs mani tukšumā.” Tālākie notikumi - Pirmais pasaules karš, agrāreforma ar muižu sadalīšanu, un dzimtenes, par kuru viņš landesvērā bija cīnījies, zaudēšana, par to stāsts Blankenhagena atmiņu jau iznākušajā sadaļā “Pasaules vēstures malā. Atmiņas par 1913-1923.” Taču zināms, ka bez jau iznākušajām trim atmiņu daļām, kopumā tādas bijušas iecerētas piecas.

Herberta fon Blankenhagena atmiņu iznākšana, vienlaikus ir arī Akenstakas vēstures izpēte. Projekta vadītāja Marika Celma pastāsta, ka izdevies atrast Klingenbergas muižas kungu nama fotogrāfiju, tā publicēta arī grāmatā, Herberta fon Blankenhagena detalizētie muižas namu apraksti palīdzējuši daudz ko precizēt un noskaidrot. Komunikācija sociālajos tīklos, Facbook izveidots profils Akenstaka – manas mājas, palīdzējusi iegūt muižas kučiera un vešerienes Kristapsonu ģimenes fotogrāfijas. Šobrīd tiek vākti stāsti par Akenstakas dzīvi kolhoza laikos. Tuvākajā laikā ar šo informāciju tiks papildināts informatīvais stends.