Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Agnese Vasermane, Ziņu dienesta raidījumu vadītāja:

 

"Nu, ja tā cilvēkam pilnīgi no malas, kurš strādā pilnīgi citā jomā, pilnīgi citā sfērā, ar medijiem pilnīgi nesaistīti, pasaka, ka tu strādā Latvijas Radio, tu lasi ziņas, vadi ziņu programmas, tad parasti tā pirmā reakcija ir tāda – kas tad tas par darbu? Piecas minūtes kaut ko palasi, izkopējis no ziņu aģentūras. Ko tad tu tajās pārējās 55 minūtēs dari? Bet, ja kāds tikai spētu nojaust, cik ļoti, ļoti, ļoti nepareizs ir šāds priekšstats! Darbs Ziņu dienestā ir ārkārtīgi saspringts, spriedzes pilns, atbildīgs un divdesmit četras stundas diennaktī. Latvijas Radio ziņas raida cauru diennakti.

Ziņas ir visa pamatu pamats. Tas, kā strādā Ziņu dienests Radio – sabiedriskajā medijā, tik stiprs ir arī šis pats sabiedriskais medijs. Tik stipra ir šī ceturtā vara Latvijā.

Par to pašu ziņu procesu ir tas, ka tā ziņu plūsma, tā aktualitāšu plūsma, ko mēs Latvijas Radio radām, to veido, ja nemaldos, ap četrdesmit, pieskaitot arī ārštata autorus – ap piecdesmit cilvēku liela komanda, ļoti profesionāla un stipra komanda. Tas virzās kā tāds mehānisms uz priekšu. Ir daudzas mazas skrūvītes, kuras šo mehānismu uz priekšu virza. Mēs esam ļoti, ļoti viens no otra atkarīgi. Kad šis mehānisms virzās uz priekšu, neviena no šīm skrūvītēm, neviens no šiem zobratiņiem nekādā gadījumā, lūdzu, nedrīkst iziet ārā no ierindas. Jo, tiklīdz kaut kas nojūk, kāds zobratiņš nojūk, tā nojūk vesels spārns. Un kurš tad ir tas cilvēks, kuram pēc tam tā putra ir jāizstrebj? Protams, pēdējais posms šajā ķēdītē – cilvēks pie mikrofona, tātad – es.

Lai cik banāli tas neizklausītos, man patīk arī šī misijas apziņa, tā atbildība, ka, ja reiz es esmu izvēlējusies šo amatu, šo profesiju, tad es arī vēlos, lai šī ziņu plūsma, kuru es aiznesu līdz mūsu klausītājam, kuru es ļoti, ļoti augstu vērtēju, lai viņa patiešām arī būtu vislabākā un kvalitatīvākā. Tieši tā, kā tas Latvijas Radio arī ir."