Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Ilga Auguste, Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja

 

Tad, kad man pateica, ka man būs jātaisa tas pirmais raidījums, es, protams, gatavojos un domāju – nu, man jāienāk tā diezgan dinamiski, tā kontrastaini, kā jau jaunam cilvēkam – citam vadītājam. Atnāku studijā pie Rasmītes Daņiļevskas. Viņa uzliek man austiņas – kā mēs runājam, lai nebūtu pukšķi. 

Sāku savu tekstu, ko es pati esmu rakstījusi, un jūtu, ka man vispār loģika un mēle aiziet katra uz savu pusi. Man bija drausmīgs kauns! Man likās – zeme atveries! Es šeit neiederos, es neko nevarēšu darīt!

Bet nākamajā dienā notika raidījuma kopā likšana. Tas ir teksts kopā ar mūziku. Fragmenti sagatavoti. Fragmentu daudz. Un, protams, pārsvarā visi fragmenti tādi diezgan jautri, asi, tādi, kas piesaista uzmanību, tādi interesanti motīvi.

Pēkšņi Dzidra Strautiņa ieskrien mūzikas redakcijā un saka: “Ilga, raidījums ir jāpārtaisa! Tikko saņēmām ziņu, ka nomiris Jurijs Andropovs. Tas nozīmē, ka jāskan Radio viļņos šīs trīs dienas tikai un vienīgi sēru mūzikai.” Es sāku visu no gala. Vispār tas rullis, kad viņš tika sagraizīts un iekopēti citi fragmenti, viņš izskatījās tā, kā tāds ievainots karavīrs – vienos plāksteros. Nu, bet man jau klausīties viņu vairāk nebija laika. Es biju laimīga, ka hronometrāža sapas. Protams visi ar satrīcošu sirdi klausījās svētdien to raidījumu, kas no tā ir iznācis. Un pēkšņi vienā vietā izrādās mēs neesam izņēmuši smieklus.

Un tajā brīdī man piezvana Dzidra Strautiņa un saka: “Ilga, es gandrīz domāju, ka dabūšu sirdstrieku tajā vietā!” 

Un tā laimīgi beidzās mana debija, ko es uzskatu vispār par diezgan lielu katastrofu. Vairāk ir bijis, protams, to skaisto mirkļu, kas paliek atmiņā, bet, nu, kāds mums katram ir bijis sākums.

Tas, ar kādiem cilvēkiem mēs tiekamies, tiešām ar labākajiem Latvijas mūziķiem, ne tikai mūziķiem, ar dažādu jomu pārstāvjiem. Tie ir spožākie Latvijas, Eiropas un pasaules talanti, un man šķiet – tas ir tik daudz. 

Tas ļoti bagātina gan mūs katru atsevišķi, gan visus kopā un, protams, arī mūsu klausītājus. Es, starp citu, domāju, ka mums ir vislabākie un visgudrākie klausītāji.