Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Inita Kresa-Katkovska, Latvijas Radio sporta žurnāliste: 

 

"Olimpiskās spēles ir ikviena sportista sapnis, jo ne par velti vārds “Olimps” tas ir – nokļūt Olimpa virsotnē. Un sportistam ir tas mērķis. Ja tu reiz esi ticis Olimpiskajās spēlēs startēt, tad tu esi savu mērķi piepildījis.

Man bija iespēja spēlēt slavenajā TTT sieviešu basketbola komandā. Protams, mūsu līdere bija Uļja, pateicoties kurai mums izdevās izcīnīt Eiropas kausu. Man šī iespēja bija divreiz – izcīnīt Eiropas kausu basketbolā. 

Bet, strādājot Latvijas Radio, man bija iespēja strādāt sešās Olimpiskajās spēlēs, ko es arī uzskatu par savu Olimpu jau žurnālistikas darbā.

Ir reizes, kad man acis deg, un es braucu uz lidostu sagaidīt, jo man iekšējā nepieciešamība ir tāda. Tas cilvēks ir pelnījis, viņš ir izcīnījis šo medaļu. Es nopērku puķes un aizbraucu apsveikt, kaut gan es, protams, to varētu nedarīt.

Nu, kaut vai atceroties brīdi, kad Kristers Serģis ar Arti Rasmani pirmo reizi kļuva par pasaules čempioniem motokrosā. Toreiz mēs aizbraucām pie viņu māmiņām uz Cēsīm. Tas bija tas māmiņu stāsts, kā no rīta līdz vakaram runā par mocīšiem, un kā vīri naktīs palīdz kaut kādā veidā jaunas detaļas uzvirpot, kad nākamajā dienā ir mači. Tā ir arī tikšanās ar izslavēto audēju – Šicu vecmāmiņu. Viņiem ir tradīcija – kad viņi brauc uz mačiem, viņi dod maizes garoziņas līdzi tiem mazbērniem. Tā ir tāda ticība. 

Kādreiz laukos tā bija – tu nedrīkstēji iet no mājas ārā, ja tev nav maizes gabaliņš. Tu nezini, kur tavi ceļi var nokļūt, kā var beigties šī tava diena.

Es domāju, ļoti daudz cilvēki ir tādi, kas gūst motivāciju dzīvot, strādāt, tieši skatoties sporta pārraides, - vīrieši vairākums, protams. 

Kā darba ražīgums ceļas pēc pasaules čempionātā iesistajām ripām vai gūtajiem vārtiem un uzvarām!

Tas ir svarīgi, un pēc tādām reizēm tas dod to spēku strādāt arī mums žurnālistiem. Mēs intervējam cilvēkus, un tās pozitīvās emocijas ir tā kā bumeranga princips."