Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Ivonna Markelova, Latvijas Radio 2 mūzikas raidījumu vadītāja:

 
 

"Mamma pa radio dzirdēja reklāmu, ka meklē jaunas balsis. Tad viņa vienu rītu brokastīs man teica: “Paklau, Ivonna, tev ir brīnišķīga balss! Tev ir jāmēģina piedalīties šajā atlases konkursā.” Toreiz es izlēmu pamēģināt, mammas paskubināta. Un te, nu, es esmu. Ļoti daudz bija cilvēki, un bija arī sabiedrībā pazīstami cilvēki – mūziķi. Toms Grēviņš toreiz arī bija. Viņš netika, bet es tiku. Lūk, tā! Bija vēl, es visus nesaukšu, bet Toms tagad ir mans kolēģis, bet tajā laikā… Uz diktores vietu biju es un Linda Leen. Tā, lūk!

Mums bija vienkārši brīnišķīgs kanāla vadītājs Uldis Duka. Viņš bija latviešu patriots un Latvietis ar lielo burtu. Tā bija viņa pārliecība – latviešiem ir jāklausās latviešu mūzika. Viņš ar šo savu pārliecību milzīgi iedvesmoja arī visus mūs, pārējos.

Mēs, Latvijas Radio 2 kolektīvs, esam vienmēr bijuši uz viena viļņa, un tā mēs uz šī viļņa turamies arī vēl tagad. Tas laiks bija tāds pacilājošs laiks. Mēs bijām kā viena milzīga ģimene.

Kā tagad atceros, toreiz, kad piedalījos šajā atlasē, tad jauna meitene, 18 gadi… No latviešu mūzikas es vispār nezināju neko. Apmeklēju diskotēkas. Diskotēkās bija populāri toreiz skanēt Favorītam. Viņi iedziedāja Raimonda Paula dziesmas modernākā skanējumā tolaik. Kad bija tā trešā atlases kārta – intervija, tad es pēc tam tikai uzzināju, ka Aivis, kurš sēdēja žūrijā ir no Favorīta. Kad man uzdeva jautājumu – kāda latviešu grupa tev ir mīļākā, tad vienīgais, ko es varēju pateikt, ir Favorīts. Lūk, tā arī mans ceļš ar Aivi sākās jau toreiz pirms 22 gadiem. Nu jau mēs ar Aivi kā tāds salaulāts pāris roku rokā katru rītu viens otrs stutējam, balstām un spēlējam skaistākās latviešu dziesmas.

Reiz bija mums… Man bija tāds gadījums. Bija acīmredzot kaut kādi svētki. Ir ļoti lieli izņēmumi, kad mums ļauj ierakstīt programmu. Tas ir 1. janvāris vai 24. jūnijs. Man jau bija ģimene. Mēs ar Aivi bijām ierakstījuši raidījumu. Es, savukārt, ar savu ģimeni biju devusies uz kafejnīcu. Mums bija svētku pusdienas. Tur, pie blakus galdiņa, sēdēja tādas kundzītes gados, un skan fonā Latvijas Radio 2. Viņas malko kafiju un diskutē acīmredzot par mums. Tad izskan tāda frāze – jā, viņi ir tik saskanīgi, noteikti arī dzīvē ļoti saskanīgs pāris.

Jau tad, pirms šiem gadiem, mēs ar Aivi jau tikām salikti pārī. Bet mēs esam vienkārši brīnišķīgi kolēģi un ļoti labi draugi."