Kirils Švidčenko ir 17 gadus vecs jaunietis no Liepājas. Lai arī viņam nepieciešama nemitīga veselības uzraudzība un rehabilitācija, puisis cenšas gūt prieku, muzicējot.

Kirils mācās Liepājā mūzikas skolā 5. klasē un vidusskolā - 10. klasē.

"Ar ģitāras spēli iepazinos reiz, kad ciemojos pie krustmātes. Tur bija puisis, kurš ļoti labi spēlēja, viņš mani iedvesmoja, es teicu, ka arī gribu tā spēlēt. Man tolaik bija 12 gadi. Gadu vēlāk, manā dzimšanas dienā, mēs devāmies uz noklausīšanos mūzikas skolā. Mani uzņēma, taču sākumā baidījās.

Skolotājai bija grūti saprast, kā mācīt neredzīgu cilvēku. Tomēr viņa padomāja, ka mācīšanās prasme ir, mācīs, kā sirds saka, un tas viņai izdevās. 

Pirmajā nodarbībā Dace Milzere parādīja, kā jātur rokas, parādīja pirmos vingrinājumus, un man tas viss bija ļoti interesanti. Savukārt skolotājai šķitis, it kā būtu visu dienu strādājusi, par sevi stāsta Kirils.

Kirils piedalās dažādos konkursos. Konkursā "Kur tad tu nu biji" trīs reizes ir ieguvis godalgotas vietas, konkursā "Gada ģitārists" ieguvis 2.vietu. Savukārt konkursā Gomeļā solo priekšnesumā izcīnījis galveno balvu un pirmo vietu ansamblī "Skolotājs un skolēns", spēlējis duetā ar savu skolotāju Daci. 

"Man patīk tas adrenalīns konkursā, neatkarīgi no tā, vai dabūšu balvu vai ne, gūstu kaut kādu pieredzi," stāsta Kirils.

Viņš spēlē arī akordeonu, to sācis spēlēt kad bijisneredzīgo un vājredzīgo nometnē Klaipēdā.

"Tur bija mūzikas terapijas skolotāja, kura spēlēja akordeonu. Šīs nometnes tradīcija, ka noslēgumā vajag sagatavot kādu dziesmu vai priekšnesumu, un mēs nolēmām, ka es spēlēšu akordus, skolotāja melodiju, bet pārējie dziedās lietuviešu tautasdziesmu. Mēs sakām vingrināties, un es jautāju, vai varu pamēģināt spēlēt akordeonu. Es pamēģināju, un, tā kā jau spēlē klavieres, bija viegli, vienīgi jāsaprot, kā darbojas, plēšas. Tad arī nolēmu kā trešo instrumentu spēlēt akordeonu un jau esmu uzstājies mūzikas skolā," atklāj Kirils.

Kirilam patīk gan klausīties audio grāmatas, gan pašam kaut ko veidot ar rokām, piemēram, sunīti no māla. Tad arī atklājas, ka Kirila ģimenei ir divi suņi, kas sniedz lielu jautrību, turklāt labradors tiek mācīts par pavadoni, lai varētu vest Kirilu turp, kur viņam jānokļūst. 

Kirila lielais sapnis ir būt mūziķim - komponēt un varbūt kādreiz strādāt par skolotāju.

 

Ik gadu labdarības koncertā „Nāc līdzās Ziemassvētkos” apbrīnojam un priecājamies par talantīgiem bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Lai arī viņu ikdiena ir dažādu grūtību pilna, muzicējot visi ir aizrautīgi mākslinieki – dzied, spēlē dažādus mūzikas instrumentus, brauc uz kora mēģinājumiem, jo tas viņiem sagādā prieku. Žēlošana nepatīk, taču novērtē līdzcilvēku atsaucību un pretimnākšanu. Viņi ir drosmīgi runāt intervijās un stāstīt par savu dzīvi. Piedāvājam 15 stāstus par laureātiem, kuri šogad piedalās koncertā „Nāc līdzās Ziemassvētkos!”