Saeimas sēde, kurā tiek vēlēts jaunais Latvijas valsts prezidents. Studijā Aidis Tomsons, Eduards Liniņš un Sanita Jemberga.

Lai gan sākotnēji Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits bija vienīgais kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, tomēr tuvojoties vēlēšanām, viņam parādījās  konkurenti – tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits. Kas ir šie kandidāti, par kuriem Saeima balsos? Informāciju apkopojis portājs lsm.lv..

Tiesībsargs Juris Jansons starp iespējamiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu minēts arī pirms četriem gadiem, taču toreiz līdz nominācijai netika.

Plašāku atpazīstamību Juris Jansons, kam saskaņā ar oficiālo CV ir maģistra grāds ekonomikā un jurisprudencē, ieguvis tiesībsarga amatā. Tiesībsarga amatam Jansonu, kurš tobrīd bija „Rīgas Slimokases” likvidators, 2011. gadā izvirzīja „Saskaņas centrs”, taču pirmo reizi šajā amatā viņš tika ievēlēts ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partiju apvienības „Par labu Latviju” atbalstu.

Darbu tiesībsarga amatā Jansons sāka ļoti aktīvi – jau savā pirmajā darbības gadā viņš rosināja diskusiju par viendzimuma pāru partnerattiecību regulējuma nepieciešamību, vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu sākt kriminālprocesu par, iespējams, prettiesisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no darījumiem ar nekustamo īpašumu, nāca klajā ar atzinumu, ka elektroenerģijas tarifu paaugstināšana bijusi nepamatota un tamlīdzīgi.Tomēr nedz jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, nedz elektroenerģijas tarifu lietā reālas izmaiņas Jansonam neizdevās panākt. Iespējams, par lielāko tiesībsarga Jansona panākumu viņa pirmajā pilnvaru termiņā var uzskatīt Izglītības likuma grozījumus. Ar tiem likumā tika noteikts, ka mācību literatūras – grāmatu un darba burtnīcu – iegāde jāfinansē valstij.

Otrajā Jansona pilnvaru termiņā Tiesībsarga birojs pastiprinātu uzmanību pievērsis bērnu ārpusģimenes aprūpes jautājumiem un situācijai valsts sociālās aprūpes centros. Savukārt šā gada aprīlī Jansons paziņoja, ka vērsīsies Satversmes tiesā, ja tuvāko divu mēnešu laikā netiks paaugstināts garantētā minimālā ienākuma līmenis.

Tirgus un socioloģisko pētījumu centra „SKDS” aptaujas liecina, ka Jansons izpelnījies pozitīvu vērtējumu gan latviešu, gan krievu valodā runājošajā auditorijā.

Saeimas deputāts Didzis Šmits, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījušas “KPV LV” Saeimas frakcijas deputātes Karīna Sprūde un Linda Liepiņa kopā ar pie frakcijām nepiederošajiem parlamentāriešiem Aldi Gobzemu un Jūliju Stepaņenko, tikai pirmajā mirklī var šķist politikas jaunpienācējs.

Savulaik Šmits Latvijas Universitātē apguvis politikas zinātni, bet vēlāk Francijā ieguvis maģistra grādu starptautisko organizāciju diplomātijā. Iegūto izglītību viņš lika lietā, strādājot Ārlietu ministrijā, kur ātri vien izpelnījās ministrijas politiskās vadības ievērību.

*Šmits bija Tautas partijas ārlietu ministru Pīka un Pabrika biroja vadītājs.
*2005.gadā kļuva par Rojas domes deputātu.
*Vēlāk pievienojās “Jaunajam laikam”, 2006.gadā kļuva par Zivrūpnieku savienības prezidentu.
*2009.gadā nodibināja partiju “Jaunlatvija”, tās panākumi bija pieticīgi.
* Pirms 10.Saeimas vēlēšanām mēģināja pievienoties Šķēles un Šlesera “Par labu Latviju”.
*Pievienojās “KPV LV”, un saukts par kandidātu uz ekonomikas vai ārlietu ministra amatu.
*Pirms valdības apstiprināšanas no ekonomikas ministra amata atteicās.

Rīgā dzimušā Egila Levita jaunības gadi pagāja Vācijā, kur mācījies Minsteres latviešu ģimnāzijā un Hamburgas universitātē. Viņš studējis politikas zinātni un jurisprudenci. 

1980. gadu beigās Levits iesaistījās Latvijas politikā – kļuva par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas pilsoņu kongresa locekli. Darbojoties Latvijas Tautas frontē, Levits bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem. Vēlāk viņš iesaistījās par elitāru dēvētajā „Klubs 21” un 1993. gadā no „Latvijas ceļa” saraksta tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. Pēc Birkava valdības demisijas Levits kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gadā Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija nolēma izvirzīt Levitu par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā.

Debatēs uzstājoties, Daniels Pavļuts no "Attīstībai/Par" uzsver, ka Valsts prezidenta amata kandidāts jāvērtē pēc augstākā standarta. Jaunajam prezidentam jābūt tādam, "kuram kurpes derēs uzreiz", un viņš redz, ka tāds būs Egils Levits. Dagmāra Beitnere - Le Galla  no Jaunā komservatīvās partijas arī aicina balsot par Egilu Levitu kā labāko kandidātu.

Ir debatētāji, kas uzskata, ka Egila levita trūkums ir tas, ka ilgi nav dzīvojis Latvijā, bet žurnāliste sanita Jemberga pauž viedokli, ka tas nenozīmē, ka viņš neko nesaprot no Latvijas iekšpolitikas.

No "Saskaņas" Vjačeslavs Dombrovskis aicināja atdot balsis par to, kurš visvairāk pelnījis, taču nepateica, kuru kandidātu atbalstīs "Saskaņa". Komentējot to, Eduards Liniņš atzīmēja, ka var mēģināt slēpt, par kuru kandidātu viņi atdos savu balsi, tomēr pēc pāris stundām tas tāpat visiem būs zināms.