Krustpunktā - studijā jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš vērtē ievēlēšanu kā laba un demokrātiska procesa noslēgumu, bet apzinās, ka priekšā četri nopietna darba gadi.

Saeimas deputāti šodien ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu Valsts prezidenta amatā. Par viņu nobalsoja 61 Saeimas deputāts, pret bija 32. Levits atzinis, ka neatbalsta ideju par tautas vēlēta prezidenta institūciju Latvijā. Savā pirmajā preses konferencē Levits, kurš savulaik vadīja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju, uzsvēra, ka parlamentārā valstī prezidentam ir jāuzņemas arbitra loma. Levits nepiekrīt arī šodien Saeimas debatēs izskanējušajam viedoklim, ka vispārējās vēlēšanās ievēlēts prezidents būtu tuvāks tautai.

Par autoritēm politikā Egils Levits atzīst pirmo Latvijas ārlietu ministru un otro Latvijas Republikas Ministru prezidentu Zigfrīdu Annu Meierovicu, jo uzskata, ka Latvijas valsts attīstība un vēsture varēja būt cita, ja viņš 1925. gadā nebūtu gājis bojā. Autoritāte arī bīskaps Rancāns, kurš bijis Latvijas Saeimas Prezidija loceklis, un arī trimdā turpinājis savu darbībību. No pasaules politiķiem augstu vērtē Angelu Merkeli Vācijā un arī Emanuelu Makronu Francijā. Kā cilvēku augstu vērtē pāvestu Jāni Pāvilu II. Pats un ģimene ir luterāņi. Egila Levita filozofisks uzskats saka, ka zinātne un reliģija kaut kur saiet kopā. Un eksistē kāda jēga pasaulē.

Par attiecībām ar Krieviju Egils Levits atzīst, ka Krievija kā kaimiņvalsts ir svarīgs partneris. Bet tas nav vienkārši. Ir atšķirīgi uzskati par vairākiem jautājumiem, bet var sadarboties citās jomās. Šīs attiecības jāsaista ar Eiropas Savienības kopējo politiku. Latvijas attiecības ar Krieviju veidot caur Eiropas Savienību, - tā redz Egils Levits. Pats viņš vispirms gatavs doties uz Igauniju un pēc tam arī uz Lietuvu ārvalstu vizītē.