Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Māris Briežkalns, Skaņu ierakstu daļas vadītājs:

 

"Ieraksts ir tāds smalks process, kur nevar atnākt no tikiem līdz tikiem. Iespēlējam. Paldies, uz redzēšanos! Kārtībā! Nē. Tur, klasiskajā vai džeza mūzikā, bieži vien ir nepieciešama tā mūzas klātbūtne. Gaismas. Lai mūziķim būtu komfortabli, lai viņam nebūtu jādomā, kas viņam tur ausī dīc vai kas viņam tur pūš mugurā, vai vēl kaut kas, nenoskaņotas lietas. Lai tas viņu neietekmē. Lai viņš varētu domāt tikai par muzicēšanu un augstākām matērijām. Tas viss ir skaņu ierakstu daļas vadītāja darbs – sabalansēt, arī katram pielikt klāt… Ir tā sauktā ķīmija starp mūziķi un skaņu režisoru. Skaņu režisors ir tas pavārs. Tā skaņa atnāk, un tad viņš tur var regulēt – pielikt vairāk čili vai mazāk, piebērt sāli vai ko. Viņam ir visas šīs iespējas ar mūsdienu tehnoloģijām šo skaņu uzlabot. Ņemot vērā, ka katrs skaņas nesējs… Radio, televīzija, skaņu plate, CD, vinila skaņu plates – katram šim nesējam ir vajadzīgs cits skaņas mikss un cita skaņas sagatavotība. Tas ir ļoti sarežģīti. Tas mans darbs ir katram mūziķim piemeklēt skaņu režisoru, ar kuru viņš kopā strādā. Tas process bieži vien ir intīmāks kā ar dzīvesbiedru.

Pie mums šobrīd strādā divi ļoti labi skaņu režisori un trīs skaņu inženieri. Tā esam mēs – maza, bet solīda kompānija. Manā komandā vēl ir Raimonds Pauls, kurš, protams, jau ir tā kā zīmols. Daudzi viņa ieraksti notiek šeit. Šī komanda ir tāds mazs atoms, kas ražo, rada jaunus projektus, kas pievelk arī citus māksliniekus.

Kad šeit viesojās Robijs Viljams un tā komanda, kas ap viņu bija, viņi teica – jums ir ļoti laba studija, akustika ļoti laba, bet vislabākais jums ir Gustiņš (Augustīns Delle).

Tā attieksme ir tāda… Es jau Gustiņam bieži vien saku – mierīgāk. Bet viņš ar tādu atvērtu sirdi katram iet klāt – ko vajag, kā palīdzēt, darām šitā un darām tā. Tas varbūt ir tāds slikts salīdzinājums, bet, kad tu ieej kādā restorānā, ja tevi neviens nesagaida, neviens tev neuzsmaida, neviens tev nepasaka labdien… Vienalga, vai tas ir restorāns vai džeza klubs. Šī sagaidīšana un viesmīlība ir ļoti būtiska.

Latvijas Radio 1. studija ir Latvijas valsts kultūras šūpulis, jo Latvijas Radio koris, šobrīd Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Radio bigbends un daudzi citi kolektīvi ir dzimuši Latvijas Radio 1. studijā.

Tie vēsturiskie, ko mēs mēģinām saglabāt ar tādu nostaļģiju, ir šie akustiskie paneļi, kas ir uz sienām, brūnie, izliektie, tie tika pasūtīti un projektēti tajā laikā Pēterburgas akustiskajā institūtā. Tas nebija tā, ka mēs paši uzliekam, klausāmies. Tas viss tika izrēķināts.

Man tā liekas, ka Latvijas Radio 1. studija ir vēl nenovērtēta, kas ir faktiski Latvijas valsts galvenā ierakstu studija, kur liels procents visa tā mūsu muzikālā mantojuma ir radies."