Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Maruta Rubeze, Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītāja

Radio man patīk kā parādība kopš bērnības. Es zinu, ka, no skolas atskriedama mājās, un es dzīvoju Kuldīgā, pirmā lieta bija, ka es ieslēdzu radio – burvīgo, apaļo ripu. Sameklēju vistrokšņainākos īsviļņus un tad atradu kaut kādas stacijas – itāļu, čehu vai vienalga kādās valodās.

Bet, protams, ka Latvijas Radio arī netika aizmirsts. Es domāju, ka radio vēl aizvien nav nekas tāds antīks, un ka tas tāpat kā viss pārējais attīstās. Šeit vienmēr ir dažādu paaudžu cilvēki. Tas arī pašam ļauj nesajust savus gadus.

Ja runājam par fanātismu, es esmu laikmetīgās mūzikas fanāte. Es nezinu, kas tas ir. Varbūt tas ir kaut kā pat izskaidrojams. Man patīk tā sajūta, kad es dzirdu to, ko es nekad vēl neesmu dzirdējusi. Kad es saprotu, ka tas ir kaut kas pilnīgi svaigs. Tur nav nekāda déjà vu.

Un vispār man patīk skaņas. Reizēm  man patīk vienkārši, arī ejot pa ielu, saklausīt to apkārtējo skaņu polifoniju. Es to katram iesaku – atvērt ausis, ne tikai aizvērt ausis ar austiņām un klausīties kaut ko savu, kas arī reizēm ļoti palīdz, bet atvērt ausis apkārtnei. Protams, varētu arī vairāk iet dabā.

Man ļoti patiktu, ja mēs katru dienu, piemēram, “Klasikā” klausītos kādu putnu dziedājumu. Es domāju, tas arī būtu ļoti ideāli. Kaut vai piecas minūtes.