Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Nora Micpapa, Latvijas Radio 2 infotainmenta redaktore – moderatore:

 

"Ceļš uz Latvijas Radio, vispār uz radio, man bija tāda vairāku nejaušību virkne. Latvijas Radio es ienācu kā ziņu diktore, bet nu jau mani pienākumi ir apauguši. Es vēl drusciņ esmu pie tā mikrofona, drusciņ runāju, bet tomēr darba dienas lielākā daļa man paiet klausoties. Es strādāju ar skaņu galvenokārt.

Latvijas Radio 2 un fonda “Nāc līdzās!” projekts sākās pirms vairāk kā četriem gadiem. Tas ir tāds labdarības projekts, kas, pirmām kārtām, tika radīts cilvēkiem, kas nevar lasīt grāmatas.

Sākotnēji bija ļoti vienkārši. Mēs, Latvijas Radio 2 darbinieki, lasījām pasakas visiem tiem, kas vēlas dzirdēt,- pirmkārt, tiem cilvēkiem, kam ir redzes traucējumi, protams arī visiem pārējiem, kas vēlas šīs pasakas dzirdēt. Un pēc tam jau tas apvēlās tā kā tāda kārtīga sniega bumba. Tad jau iesaistījās “Nāc līdzās!” jaunieši, arī “Nāc līdzās!” vadītāja Sarma Freiberga. Tā arvien, arvien aktieru pulks pieauga. Tagad, pēdējā gadā, es jau vairs neatceros to skaitu, tur jau bija pāri trīsdesmit to aktieru, kas piedalījās šo pasaku lasīšanā.

Katrā ziņā atsauksmes ir labas. Cilvēkiem ļoti patīk, ka tas nav vienmuļā veidā nolasīts, bet, ka mēs tur esam dialogos ar dažādiem skaņas efektiem. Tad tas skats uz to iedomāto tēlu un norisi ir vēl plašāks. Līdz ar to cilvēkiem patīk, un tāpēc mēs arī to turpināsim darīt. Kas ļoti, ļoti svarīgi – tas patīk arī mums pašiem un patīk “Nāc līdzās!” jauniešiem. To mēs skaidri jūtam, ka viņiem šī sadarbība ļoti patīk, un tāpēc arī ir tās pozitīvās emocijas tik ļoti daudz.

Kad pirmoreiz izdzirdēju vārdu salikumu “Radio Fanāts”, man likās jocīgi. Vai es varētu būt fanāts?

Bet, ja iedziļinās tā kārtīgi tajā vārdā, tad - jā. Katrā ziņā es iedegos par to savu darbu. Man patīk būt Latvijas Radio, man patīk būt kopā ar saviem kolēģiem. Radio, es domāju, ka mēs pieņemam to, kas notiek apkārt, un esam priecīgi par to, kas notiek šeit pie mums."