Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Rafaels Ciekurs, Pieci.lv rubrikas "Vesels pieci" vadītājs:

 

"Pieci.lv es nokļuvu kādus trīs, četrus gadus atpakaļ, tad, kad tā laika „Pieci Brauc” producente Kristīne Komorovska sasirga ļoti un viņai bija jābrauc uz Vjetnamu. Viņa jau bija atmetusi cerības braukt. Viņa teica, ka nebrauks, bet es teicu: „Paga! Stop! Par ceļojumu ir samaksāts, es Tevi „pacelšu uz kājām”!” Tad es tā veiksmīgi viņu “pacēlu uz kājām”, un viņa varēja doties atvaļinājumā. Mums izveidojās tik labs kontakts, ka viņa teica - nē, Tev jānāk un radio un jāsāk darboties! Tā viņa mani ievadīja radio vidē.

Kopā ar Magnusu Eriņu, raidījuma “Pieci Brauc” laikā, man ir rubrika “Vesels Pieci”, kurā mēs runājam par dažādām aktuālām veselības tēmām, un mēģinu viņas skaidrot tādā ļoti, ļoti vienkāršā tautas valodā.

Mums bija tēma raidījumā, kurā Magnuss bija atvaļinājumā. Es biju ar Lindu Samsonovu. Vienu vārdu sakot, mums tēma bija seksuāli transmisīvās slimības. Mēs jau ejam uz raidījuma noslēgumu un es atgādinu un saku: „Cienījamie radio klausītāji, atcerieties to, ka ar vienu neizsargātu dzimumaktu ir iespējams saslimt ar vairākām seksuāli transmisīvam slimībām.” Un Linda Samsonova, protams, vienmēr savā priekā un savā emocijā, saka: „Ā, nu tā – “džekpotu noraut!” Un es domāju… Es tanī brīdī “paģību”. Es domāju – nu viss, cik tad paies laiks, kad tūliņ būs jāiet uz “sarkanā paklāja” skaidroties par tādu izsaukumu. Bet nu, viss gāja mums secen, un daudzi nebija pamanījuši šo “džekpotu”. Kā teikt – lielais laimests šajā tēmā.

Darbs radio un darbs neatliekamajā palīdzībā, protams, nekad nav salīdzināms. Tās ir divas dažādas lietas. Bet jāatzīst, ka man Dievs tās runas spējas ir devis un man tiešām ir ļoti liels prieks strādāt Latvijas sabiedriskajā medijā, un priekš manis tas ir lepnums.

Man kā mediķim, nozares profesionālim, man kā arī Latvijas pilsonim, strādāt tieši Latvijas Radio, tas ir lepnums, un es ar to ļoti, ļoti lepojos. Man ir prieks šeit atrasties!"