Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Roberts Gobziņš, Radio NABA raidījuma “Zvaigznīšu brīdis” vadītājs:

 

"No 1979. gada radio lietas es daru. Sākumā mēs klasē taisījām savu raidījumu. Saucās “Radio Ulbroka”. Mēs rakstījām lielajā magnetofona lentē savus komentārus un laidām savas mīļākās dziesmas. Šāds te “Radio Ulbroka” nekur ēterā neskanēja. Tas tikai lentē tika ierakstīts, bet, iedodot draugam vai kaimiņam šo lenti, tas ēters parādījās dzīvokļa apmērā. Tāda pagrīdes lieta, es pat teiktu, andergraunds.

Tagad NABĀ sestdienu rītos pulksten desmitos, tādā labā laikā, kad visi guļ, tad man ir raidījums “Zvaigznīšu brīdis”. Stundu. Nu, man galvenais, lai nav tā, kā citur. Kā lai to visu paskaidro? Tas viss... Ievērot to balansu. Trāpīt uz naža smailītes starp banālo un brutālo. Tas ir mūsu pamatnostatījums. Tad viss labi. Tā mūzika ir svarīga.

Ja visur mēs dzirdam mūziku pārsvarā latviešu vai angļu, vai krievu mūziku, bet, teiksim, mūziku ķīniešu, arābu vai basku, vai kādās citās valodās – diezgan maz. Es parasti izvēlos tādu, kas ir dažādās valodās.

Ir pat tā, ka saceru kādu dziesmiņu konkrētam brīdim konkrētam raidījumam. Man ir kādas 200 nekur nepublicētas dziesmiņas, es pat teiktu, dziesmeles.

Ļoti svarīgi arī, ka ir pašam rāmji, kur pieturēties, kurus sev es esmu nolicis. Tas ir – sludināt kaut kādus pozitīvismus, priecāties par to, kas ir, nevis bēdāties par to, kā nav. Tā."