Dodamies uz vienu no mazākajām Āfrikas valstīm - uz Ekvatoriālo Gvineju jeb Ekvatoriālās Gvinejas Republiku.

Šī būs trešā Gvineja, ko aplūkojam raidījumā. Kopā pasaulē ir četras valstis, kuru nosaukumā ir vārds Gvineja. Tā pastāv, Ekvatoriālā Gvineja, Gvineja, Gvineja-Bisava Āfrikā un Papua-Jaungvineja Okeānijā un Āzijā.

Ekvatoriālās Gvinejas nosaukums ir saistīts ar valsts atrašanās vietu. Valsts atrodas Rietumāfrikā gar Gvinejas līci un stiepjas uz ziemeļiem līdz Sāhelai. Savukārt “Ekvatoriālā” daļa attiecas uz valsts stāvokli tieši uz ziemeļiem no ekvatora.

Vienkāršojot, valsts robežojas ar Kamerūnu un Gabonu. Ekvatoriālā Gvineja sastāv no Rio Muni kontinentālajā Āfrikā, kas ir pazīstama arī kā Kontinentālā Ekvatoriālā Gvineja un papildus piecām salām, tādejādi kopā saukta par Ekvatoriālo Gvineju.

Tā ir arī vienīgā Āfrikas valsts, kas ne tikai galvenokārt runā spāniski, bet kurai ir arī oficiāla valoda spāņu. Galvaspilsēta Malabo ir pazīstama ar savu Spānijas koloniālo arhitektūru. Kamēr Ekvatoriālās Gvinejas kaimiņvalstis Kamerūna un Gabona, tāpat kā daudzas Āfrikas valstis, runā franču valodā un izmanto to kā oficiālo valodu. Tāpēc bieži vien ir pārsteigums, ka aptuveni 68% Ekvatoriālās Gvinejas iedzīvotāju runā spāņu valodā kā savā dzimtajā valodā.

Starp citu, par Malabo. Tad 1,7 miljonu liela iedzīvotāju valsts galvaspilsēta nemaz neatrodas kontinentālajā daļā. Malabo atrodas Bioko salā, kas atrodas 32 km attālumā no kontinentālās Ekvatoriālās Gvinejas. Vienīgās pārējās divas valstis pasaulē, kurām nav galvaspilsētu kontinentālajā daļā, ir Dānija un Gambija.

Ekvatoriālā Gvineja ilgus gadus bija Spānijas kolonija un pat tika nosaukta par Spānija Gvineju. Neatkarību tā ieguva tikai 1968. gadā pēc 190 gadus ilgas Spānijas valdīšanas.

Pēc neatkarības iegūšanas Ekvatoriālo Gvineju vadīja prezidents Fransisko Mačiass Nguema. Bet kopš 1979. gada Ekvatoriālo Gvineju pārvalda prezidents Teodoro Obiangs Nguema. 80 gadus vecais līderis kļuva par otro valsts prezidentu pēc sava tēvoča Mačasa Nguema gāšanas. Neskatoties uz vairāk nekā desmit mēģinājumiem viņu gāzt, prezidents Obians ir pie varas vairāk nekā 43 gadus un ir nopelnījis Āfrikas un pasaulē visilgāk amatā esošo prezidenta titulu.

Jau 2022. gada 20. novembrī Ekvatoriālajā Gvinejā norisināsies prezidenta, Deputātu palātas, Senāta un pašvaldību vēlēšanas. Valstī oficiāli kopš 1992. gada pastāv daudzpartiju sistēma. Tomēr, politiskā opozīcija, lai gan nomināli atļauta līdzās nominālai daudzpartiju sistēmai, faktiski nepastāv, jo prezidenta Obianga lojālistiem ir gandrīz visas vietas likumdevējā kopš viņa iecelšanas līdera amatā.

Obianga Ekvatoriālās Gvinejas Demokrātiskā partija ir uzvarējusi katrās vēlēšanās un ir ieguvusi vairāk nekā 90% balsu. Lai gan opozīcija ir boikotējusi gan vēlēšanas, gan sabiedrības aptaujas. Pēc pēdējiem datiem vēlēšanās, kas notika 2016. gadā, Ekvatoriālās Gvinejas Demokrātiskā partija ieguva 93,7% balsu, kas saskaņā ar vēlēšanu komisijas datiem ir viņu līdz šim sliktākais rezultāts.

Kopumā nevienas vēlēšanas valstī nav raksturotas kā brīvas vai godīgas. „Human Rights Watch”, „Amnesty International”, kā arī citas nevalstiskās organizācijas ir dokumentējušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp nelikumīgu aizturēšanu, kur ieslodzītie tiek pakļauti spīdzināšanai un piekaušanai, ir ziņots arī par neizskaidrojamiem nāves gadījumiem. Arī tagad priekšvēlēšanu laiks valstī ir ļoti asiņains, policija vairākas nedēļas ir veikusi nežēlīgus oponentu arestus un ieslodzīšanas kampaņu.

Vēl viena nopietna problēma Ekvatoriālās Gvinejā ir cilvēku tirdzniecība. Cilvēku tirgotāji galvenokārt darbojas Batas, Malabo un Mongomo pilsētās, nolaupot jaunas sievietes un bērnus mājsaimniecības pakalpojumiem, piespiedu darbam un seksuālajai tirdzniecībai. Tāpat pašreizējā un bijusī valdība ir apsūdzēta rupjos cilvēktiesību pārkāpumos, valsts līdzekļu nepareizā pārvaldībā un augsta līmeņa korupcijā. „Human Rights Watch” norāda, ka notiek represijas pret pilsoniskās sabiedrības grupām un opozīcijas politiķiem, kā arī apgalvo, ka kritiķi ir spīdzināti un valstī notiek negodīgas tiesas. Vienā no šādiem piemēriem policija pēc konfrontācijas ar opozicionāriem arestēja 147 politiskās partijas locekļus, kas ieņēma vienīgo opozīcijas vietu parlamentā. Tiesa vēlāk piesprieda 28 partijas biedriem 30 gadu cietumsodu un lika partiju likvidēt.

Tāpat valstī ir ļoti zems paredzamais cilvēku dzīves ilgums. Neatbilstoši sanitārie apstākļi un higiēnas trūkums arī palielina zīdaiņu mirstību, aptuveni  20 procenti bērnu mirst pirms piecu gadu vecuma. Ekvatoriālā Gvineja arī tiek uzskatīta par epidēmijām vismazāk sagatavoto valsti, galvenokārt tāpēc, ka tā nespēj novērst patogēnu un toksīnu rašanos.

Vienlaikus Ekvatoriālā Gvineja tiek uzskatīta par vienu no Āfrikas bagātākajām valstīm, jo tajā atrodas minerālu un naftas krājumi. Deviņdesmito gadu vidū ASV naftas kompānijas atklāja milzīgas atradnes pie Ekvatoriālās Gvinejas krastiem. Kopš tā laika no jēlnaftas ražošanas un pārdošanas ir iegūti miljardi dolāru.

Taču nauda parastajiem valsts iedzīvotājiem nav nākusi par labu, jo valsts elite ir korumpēta. Saskaņā ar žurnāla „Forbes” datiem prezidenta Obianga vērtība ir 506 miljoni eiro, tādējādi viņš ir viens no pasaules bagātākajiem valstu vadītājiem.

Par viņa izveidoto korupcijas un kleptokrātijas sistēmu vairāk stāsta cilvēktiesību aktīvists un advokāts, kompānijas „EGJustice” vadītājs Tutu Alikante.