Līdzīgi kā pagājušajā reizē, arī šoreiz runāsim par kādu valsti, kura atrodas no mums ļoti tālu, Āfrikā, bet par kurā notiekošo varam vilkt paralēles arī ar Ukrainā notiekošo karu un tur pastrādātajiem kara noziegumiem. Kāpēc par vienu karu runā visa pasaule, par citu, kurš arī turpinās gadiem, runājam daudz mazāk? Tāpēc dodamies Etiopijas Federatīvo Demokrātisko Republiku.

Klausītajiem Etiopija noteikti būs zināma ar Arabica kafijas pupiņām. Un ar savdabīgo situāciju ar reliģijām – proti, Etiopijai ir vēsturiskas saites ar visām trim pasaules lielākajām Ābrahāma reliģijām – islāmu, kristietību un jūdaismu. Jau 4. gadsimtā Etiopijas teritorija bija viena no pirmajām vietām pasaulē, kas oficiāli pieņēma kristietību kā valsts reliģiju un tieši Bizantijas pareizticīgo versiju. Valstī ir arī ievērojama musulmaņu kopiena, kas ir aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Tādēļ arī vardarbīgi reliģiskie konflikti varētu būt viena no lietām, par kuru ir dzirdēts saistībā ar Etiopiju.

Starp citu, līdzīgi kā arī citas Āfrikas valstis, Etiopija ir daudzveidīga valodu ziņā. Un tas ir tikai loģiski, ka valstī dzīvojošie vairāk nekā 110 miljoni iedzīvotāju runā vismaz 90 valodās. Tajā pašā laikā angļu valoda ir visizplatītākā svešvaloda, tā tiek izmantota kā pamata mācību valoda vidusskolās un augstskolās. Angļu valodā ir arī visi federālie likumi, tostarp 1995. gada konstitūcija.

Etiopija ir arī vecākā neatkarīgā valsts kontinentā. No visām 54 Āfrikas valstīm Etiopija ir vienīgā valsts, kas nekad nav bijusi līdz galam kolonizēta. Izņēmums būtu Itālijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados notikusī Abesīnijas jeb Etiopijas un Eritrejas teritoriju okupācija, kas ilga 5-6 gadus. Vienlaicīgi gan pilnīgu kontroli itāļiem tā arī neizdevās iedibināt un nostiprināt.

Etiopijas neatkarīgā vēsture ir arī viens no skaidrojumiem, kādēļ tā ieņem pirmo vietu starp Āfrikas valstīm, kurā ir visvairāk UNESCO Pasaules mantojuma objektu – kopumā to ir deviņi. Starp tiem arī senāko cilvēku paliekas uz zemes, kuri dzīvoja apmēram pirms 3,2 miljoniem gadiem.

Vēsturiski Etiopijas impērija aizsākās 1270. gadā, un ilga līdz pat 1974. gadam, kad imperators Haile Selassi tika gāzts no troņa valsts apvērsumā. Viņa laikā Etiopija pieņēma pirmo konstitūciju, starp citu, par pamatu atdarinot Japānas 1890. gada konstitūciju.

1975. gadā kreisie spēki gāza imperatoru atcēla monarhiju un izveidoja Etiopiju kā marksisma-ļeņinisma valsti. Un par valsts prioritātēm kļuva feodālisma atcelšana, lasītprasmes palielināšana, nacionalizācija un visaptveroša zemes reforma.

Šāds valdības modelis cieta vairākus apvērsumus, pieredzēja sacelšanos, plaša mēroga sausumu un bēgļu problēmu. Komunistiskā sistēma valstī pastāvēja līdz 1991. gadam. 1994. Gadā, PSRS atbalstam beidzoties un uzrakstot jaunu konstitūciju, Etiopija kļuva par parlamentāru republiku ar divpalātu likumdevēju un tiesu sistēmu.

Tomēr neskatoties uz to, iekšēji konflikti valstī pēdējā desmitgadē nav nekur pazuduši un Etiopijā joprojām turpinās pilsoņu karš. Konflikts saasinājās, kad 2020. gada novembrī Tigrejas reģionā sākās karš starp federālo valdību un reģionālo valdību. Līdz ar to Etiopijas valdība kopš 2020. gada novembra karo ar Tigrejas Tautas atbrīvošanas fronti.

Kā zināms karš izraisa valsts iekšējas problēmas daudzos līmeņos, viena no tām ir cilvēktiesību pārkāpumi, kas ir plaši novērojama problēma Etiopijā. Pavisam nesen Starptautiskā krimināltiesa izveidoja īpašu izmeklēšanas komisiju šo cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai. To uzticēts vadīts bijušajai krimināltiesas galvenajai prokurorei Fatū Bensūdai. Netrūkst gan arī ekspertu, kuri uzskata Fatū Bensūdu par nepiemērotu šim amatam, piesaucot pat Džodža Sorosa vārdu. Viens no šādiem ekspertiem ir Āfrikas attiecību pētnieks Deivids Matsanga.