Djuks Elingtons reiz izteicās: "Viņš padara lielāko darba daļu, bet man atliek tikai saņemt aplausus". Šos vārdus Elingtons veltīja savam ilggadējam kolēģim – ekstravaganti apdāvinātajam komponistam, aranžētājam un pianistam Bilijam Streihornam.

1938. gadā notika Bilija Streihorna tikšanās ar Djuku Elingtonu. Streihornam tad bija 23 gadi, Elingtonam – 39. Reiz jau Bilijs bija redzējis Elingtonu uz skatuves, kad viņš viesojās pilsētā 1933. gadā.

Kaut kas manī izmainījās, kad ieraudzīju Elingtonu uz skatuves, gluži kā līdz tam vispār nebūtu dzīvojis…

Improvizētā noklausīšanās tika organizēta turpat aizkulisēs pēc Elingtona orķestra koncerta Pitsburgas zālē „Crawford Grill”. Bilijs demonstrēja gan satriecošu klavierspēli, gan atrādīja aranžējumu, kādam viņaprāt būtu jāizklausās vienam no Elingtona repertuāra skaņdarbiem. Djuks nekavējoties izlēma angažēt Streihornu, lai gan īsti konkrēta darba, ko piedāvāt, padomā nebija…

      Tas, ko paveica Bilijs Streihorns turpmākajos 29 gados, bija nenovērtējams ieguldījums amerikāņu kultūrā vispār, pie tam – bez oficiāla kontrakta. Viņa klātbūtne vien ļāva Elingtonam strauji paplašināt repertuāru skaitliskā ziņā un daudzveidot mūzikas krāsu paleti.