Nav jau tā, ka tikai, piemēram, Kūlmens Hokinss vai Džons Koltreins pieder pie 20. gadsimta džeza tenora saksofona leģendām. Arī amerikāņu mūziķis Stenlijs Tarentains droši ierindojams starp nozīmīgākajiem šī instrumenta spēles meistariem.

Stenlijs Tarentains sāka ar blūzu. Par vienu no pirmajiem iedvesmotājiem un elkiem kļuva leģendārais saksofonists Ilinois Jacquet, kurš iedrošināja zēnu 12 gadu vecumā apsēsties sev blakus ansamblī. 17 gadu vecumā sākās Tarentaina profesionālās mūziķa gaitas, kad viņš tika uzaicināts pievienoties Loela Fulsona blūzbendam. Kā vēlāk teica Stenlijs: "Šeit, šķiet, es sāku skanēt pa īstam". No blūza nebija kur sprukt – orķestrī bija akls pianists, un viņa vārds bija Rejs Čārlzs. Čārlzs jau tad rakstīja dziesmas, kas Tarentaina transkripcijā kopīgo pūliņu rezultāti nonāca pie pārējiem mūziķiem.

Tūlīt pēc pārcelšanās uz Filadelfiju Stenlijs ātri atrada kopīgu valodu ar vēl kādu ērģelnieku – tas bija Džimijs Smits. Loģiski, ka Tarentaina vārds tūlīt parādījās uz vairāku Džimija albūmu vākiem.

Sešdesmito gadu sākumā Stenlija Tarentaina vārds jau bija izpelnījies ievērību džeza pasaulē. Viņam izdevās iekarot producenta Alfrēda Laiona ievērību, kurš noslēdza ar viņu ekskluzīvu kontraktu uz desmit gadiem, kuru laikā saksofonists piedalījās daudzu mūziķu albūmu ierakstos kompānijai Blue Note – starp tiem var minēt tādus vārdus, kā Horass Parlans, Arts Teilors, Djuks Džordans, Horass Silvers, Djuks Pīrsons, Kenijs Barels, jau pieminētais Džimijs Smits un tā tālāk.