Ja šis vīrs būtu izvēlējies spēlēt sitamos instrumentus, tad droši mēs šodien pazītu labāko džeza bundzinieku vārdā Džimijs Smits – tik fantastiska bija viņa koordinācija. Bet viņš bērnībā izvēlējās spēlēt klavieres, un šodien mēs atceramies Džimiju Smitu kā visu laiku izcilāko Hamonda ērģeļu spēles meistaru.

      1956. gada sākumā džeza klubu īpašnieki un apmeklētāji piedzīvoja brīnumu. Džimijs Smits savu eksperimentu augļus nodeva publikai vērtēšanai. Tūlīt viņš tika salīdzināts ar Čārliju Kristianu, kurš nedaudz agrāk bija veicis apvērsumu džeza ģitārspēlē. Labā roka izpildīja virtuozas pasāžas bi-bopa stilā, atdarinot pūšamo instrumentu spēli. Arī staigājošo basu līdz šim ērģelnieki neizmantoja – te lieti noderēja kontrabasa studijas. Albūmu ierakstos Džimijam basa spēlētājs nebija nepieciešams. Tūlīt Džimijam Smitam radās vesela plejāde sekotāju, bet viņu noķert nebija iespējams. Kad 1964. gadā žurnāls „Downbeat” ikgadējā aptaujā ieviesa kategoriju „labākais džeza ērģelnieks”, par uzvarētāju kļuva Džimijs Smits. Tā tas turpinājās ilgi – uzvarētāji mainījās visās citās nominācijās, tikai rindiņu ērģelnieku kategorijā burtliči tālredzīgi saglabāja no iepriekšējā salikuma. Tā tas turpinājās līdz 2001. gadam. Nebijis rekords, ko kādam diez vai kādreiz izdosies labot, bet mūzika jau nav sports…