Piederība pie Vīnes muzikālās skolas jau vien par kaut ko liecina, un tieši ar šādiem muzikāliem radurakstiem var lepoties Rudijs Bergers, kurš izvēlējies spodrināt nevis Vīnes klasiķu iedibinātās tradīcijas, bet kļuvis par starptautiski atzītu džeza vijolnieku.

      Rudijs Bergers ir dzimis Vīnē, 1954. gada 19 novembrī. Vecākiem tautības bija dažādas, tāpēc Rudijs skaitās pa pusei austrietis, pa daļai čigāns, jeb kā tagad pieņemts teikt – roms, neskatoties uz to, ka tēva dzimtā puse bija Bagdāde. Par zēna audzināšanu galvenokārt rūpējās vecaistēvs – Rudolfs Bergers – Austrijā pazīstams folkmūziķis.

Rudijs sāka apgūt vijoļspēli no sešu gadu vecuma un līdz pat 15 gadu sasniegšanai rūpīgi iepazinās ar visu klasikas mantojumu – Bēthovenu, Bahu, Brāmsu, Paganīni un visiem pārējiem. Gluži kā daudzi citi džeza mūziķi, arī Rudijs Bergers sāka aizrauties ar šo mūzikas žanru diezgan agri –14 gadu vecumā. Iespējams, tas atstāja iespaidu uz turpmāko klasikas studēšanu, jo drīz vien – jau pēc gada – viņš pašmācības ceļā apguva elektriskās ģitāras spēli un pievienojās Vīnes blūza leģendas – Ela Kūka kolektīvam, aktīvi piedaloties gan koncertos, gan ierakstu procesā. Vēl var piezīmēt, ka pirmās kompozīcijas Rudijs sarakstīja jau 10 gadu vecumā…

Kad Rudijam Bergeram apnika blūzi, viņš iekārtojās darbā naktskluba orķestrī, kur spēlēja vijoli, klavieres, ģitāru un pat dziedāja. Ja atceramies – izcilākais no džeza vijolniekiem – Stefans Grapelli arī spēlēja vairākus instrumentus –saksofonu, klavieres un akordeonu.

      19 gadu vecumā Rudijs atsāka mūzikas studijas, šoreiz jau Vīnes konservatorijā. 1977. gadā – 22 gadu vecumā - viņš jau bija solists jaundibinātajā džeza kolektīvā „Vienna Art Orchestra”, kas neilgā laika posmā ieguva plašu starptautisku atzinību un tika uzskatīts par Eiropas vadošo džeza kolektīvu.