Viņa joprojām tiek uzskatīta par izcilāko dziedošo džeza pianisti kopš Neta Kinga Koula laikiem. Viņa, protams, bez problēmām spēja svingot ātrā tempā, bet tieši izjustas balādes ir žanrs, kurā viņu cēla debesīs gan klausītāji, gan kritiķi. "Es nezinu nevienu, kurš varētu nodziedāt balādi tik lēnā tempā un nezaudēt muzikalitāti," – tā par Šērliju teica viņas kolēģe – pianiste Meriana Makpārtlenda.

Šērlija Valērija Horna piedzima Amerikas galvaspilsētā 1934. gada 1. maijā vienkārša ierēdņa un mājkalpotājas ģimenē. Klavierspēli sāka apgūt jau 4 gadu vecumā – uz to viņu iedvesmoja vecmāmiņa, kura amatieru līgā spēlēja ērģeles, precīzāk – vecmāmiņas milzīgās klavieres. Meitenei nevajadzēja neko citu, lai vien viņai ļautu sēdēt uz instrumenta soliņa. Šērlija visu ņēma nopietni – pianīns vecmāmiņas istabā viņu aizrāva tik ļoti, ka māte pat solīja konfektes, lai tikai meitenīte vismaz uz brīdi paelpotu svaigu gaisu un paspēlētos ar kaimiņu bērniem… Īstenībā jau māte loloja klusu sapni, ka viņas mazā meitiņa reiz varētu kļūt par pirmo melnādaino klavierspēles zvaigzni…