Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz satiksimies ar Johanu Šteinhaueru – latviešu uzņēmēju, hernhūtiešu kustības vadītāju Rīgā un cīnītāju par latviešu tiesībām 18. gadsimtā, kura personību palīdz atklāt arī viņa daudzveidīgais grāmatu plaukts. 

Raidījumu ciklā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500", ceļojot pa 18. gadsimtu, esam sastapušies ar tādām nozīmīgām personībām kā Johans Kristofs Broce, Vecais Stenders, Johans Frīdrihs Stefenhāgens, un esam stāstījuši arī par Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzēm. Iepriekš dzirdētais šoreiz savīsies kopā ar stāstu par vēl kādu īpašu personību šajā pašā gadsimtā. Tas ir Jānis (vai Johans) Šteinhauers – latviešu uzņēmējs, manufaktūru un muižu īpašnieks, hernhūtiešu kustības vadītājs Rīgā un cīnītājs par latviešu tiesībām. Daudzpusīgs cilvēks, kurš cildināts par maz un kura piemiņa pa mazam gabaliņam pēdējo gadu laikā tiek atkal likta kopā, lai, iespējams, kādā brīdī mēs Šteinhaueram uzceltu vēl spožākus un lielākus pieminekļus. Šteinhauera dzīves mirkļus aplūkosim kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Paulu Daiju un arhitektu Pēteri Blūmu.

Paralēli daudzajām nodarbēm Šteinhauers bijis arī grāmatu cienītājs, un daļēji ir pieejamas ziņas par to, kāds izskatījās viņa grāmatu plaukts. Kādas tēmas Šteinhaueram bija svarīgas un kādas grāmatas viņš lasīja, par to saruna ar Paulu Daiju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Ir teiciens „Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas tu esi”. Līdzīgi mēs varētu teikt, ka arī grāmatas kaut ko pasaka par cilvēku, un, kā redzams, tad Šteinhauera grāmatu plaukts mums noteikti palīdz pietuvoties šai personībai. Bet tā ir daļa no stāsta par Šteinhauera dzīvi, kurā līdzās grāmatu lasīšanai nozīmīga vieta bijusi citām aktivitātēm.

Ar arhitektu Pēteri Blūmu raidījumā pirms kāda laika tikāmies, lai runātu par Johanu Kristofu Broci, un te būtu vietā atgādināt, ka Broces detalizētie zīmējumi bijuši pavediens, lai Pēteris Blūms satiktos ar Jāni Šteinhaueru. Pirms 40 gadiem vēl kā arhitektūras students Pēteris Blūms uzsācis praksi toreizējā Latvijas PSR Kultūras ministrijā, kur bijusi iespēja iepazīties ar Leona Plauciņa savāktu arhīvu, tostarp pārfotografētiem Broces attēliem. Šo attēlu vidū bijusi arī fotogrāfija ar Jāņa Šteinhauera kapu plāksni Mārtiņa kapos Rīgā, un tas ļāvis arhitektam atklāt, ka šāds cilvēks vārdā Šteinhauers vispār bijis. Tālāk – Šteinhauera iepazīšana literatūrā, un tad, pateicoties krustam, kas uzstādīts Šteinhauera mazmazmeitai, zem biezas lapu kārtas Mārtiņa kapos izdevies atrast arī paša Johana Šteinhauera kapavietu. 40 gadus vēlāk stāstu par Šteinhaueru arhitekts izstāstījis režisora Ilgoņa Lindes dokumentālajā filmā „Šteinhauers un Blūms”. Ko tad vēl līdzās grāmatu plauktam zinām par Šteinhaueru, par to tālāk stāsta Pēteris Blūms. 

Vairāk par projektu šeit: