Lai arī par Nikolausa Mollīna personību ir zināms visai maz (ja nu vienīgi tas, ka viņš ir bijis ar visai asu raksturu un kaislīgs kalvinists), par "Latvijas Gūtenbergu" dēvētais grāmatiespiedējs ir ļoti būtisks dalībnieks kultūras izaugsmē Livonijas un arī mūsdienu Latvijas kontekstā. Šajā raidījumā pētīsim ne tikai Mollīna izdotās grāmatas, bet arī liecības par viņa laikabiedriem, Rīgas birģermeistariem.

Literatūras un grāmatniecības vēsturnieks Ojārs Zanders savā pētījumā „Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks” raksta: „Mollins, protams, bija vidusmēra tipogrāfs, un mēs nesalīdzināsim viņu ar šīs profesijas izcilākajiem pārstāvjiem tālaika Eiropā – ar grāmatu iespiedējiem, kuru vārdus saglabājušas hronikas un kuru attēli skatāmi gravīrās un gleznās.”

Ja pagājušajā raidījuma epizodē mana kolēģe Laima Slava kopā ar Andri Levānu un Gustavu Strengu izzināja grāmatniecības gaitas pirms Mollīna darbības, tad šoreiz pievērsīsimies tieši tai. Un iesākums mūsu ceļojumam meklējams Vecrīgā, kā to norāda Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un Reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa. Bet saruna turpinās Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un Reto grāmatu nodaļā.

Par leģendāru, Nikolausa Mollīna spiestuvē izdotu gravīru, kura glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības krājumā, grafikas kolekcijā, stāsta mākslas vēsturniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja mākslas kolekciju glabātāja Inga Karlštrēma.

Turpinājumā Latvijas Universitātes akadēmiskajā bibliotēkā kopā ar Aiju Taimiņu iepazīstam atsevišķas epizodes no Mollīna devuma grāmatniecībā, jo liela daļa no tā aizceļojusi uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur tas tiks digitalizēts. Un, šīs iepazīšanās sākumposmā ieraugu kaut ko ļoti pazīstamu – proti, tipogrāfijas paveidu un izkārtojumu, par kuru stāstīju raidījuma epizodē, kas bija veltīta Rīgas Breviārijam. Bet vispirms uzmanību piesaista paša Mollīna rokraksts.

Aija Taimiņa norāda zīmīgu detaļu: Mollīna laikabiedru, visticamāk, Rīgas birģermeistaru jeb rātskungu koka figūru kvartetu, kurš ieraugāms Rīgas Doma ērģeļu frontonā. Lai par šo svarīgo grāmatzīmi pastāstītu sīkāk, Rīgas Doma pārvaldnieks Kaspars Upītis iepazīstina ar Doma atjaunošanas vadītāju Ronaldu Lūsi. Nostājoties pret 2018. gadā noslēgto ērģeļu korpusu, sākam risināt sarunu par šo nozīmīgo, Nikolausa Mollīna laiku raksturojošo tēlu atveidojuma nozīmīgumu. Svarīgi piebilst, ka Rīgas Doma ērģeles ir otrās lielākās ērģeles Latvijā, savukārt vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, atrodas Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā.

Tikpat zīmīga detaļa ir pirmais Ekslibris, kuru Mollīnam bijis tas – iespējams, neapzinātais gods iespiest.