Raidījumā „Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” apkopojam, ko 13 raidījumos esam uzzinājuši par latviešu grāmatu laikā, kad Rīgā vēl nav savas spiestuves. Atgādinām skaļākos 16.gadsimta notikumus. Saruna šoreiz rit viduslaiku dzīvojamo ēku kompleksa Trīs brāļi iekšpagalmā.

Līdz šim raidījumos esam stāstījuši par periodu, kad Rīgā vēl nav savas grāmatu spiestuves. Sākām ar zīmīgo gadījumu Lībekā, kur 1525.gadā konfiscētas luterāņu katehismu grāmatas, tostarp igauņu un latviešu valodā. Šie izdevumi Rīgā tā arī nekad nenonāca.

Iedziļinājāmies Sebastiāna Minstera „Kosmogrāfijā”, 16.gs. izdevumos, kuros gan Livonijas apraksts, gan vecākais pašlaik zināmais teksts latviešu valodā – Tēvreize.

Vecrīgā esam izstaigājuši vietas, kur mituši franciskāņi, dominikāņi un jezuīti, esam sprieduši, kur varēja glabāties klosteru grāmatas, arī par vecāko grāmatu latviski – katoļu katehismu esam stāstījuši un par citiem ne mazāk svarīgiem tekstiem.  

Pirms sākam jaunu posmu latviešu grāmatu dzīvē, kad Rīgā iekārtota pirmā grāmatu spiestuve, Mollīna tipogrāfija, atskatāmies, ko esam uzzinājuši.

Raidījuma ceļabiedri šajā reizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures profesors, Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs Andris Levāns. Un tieši profesors Levāns mūs vedina doties viduslaiku dzīvojamo ēku kompleksa Trīs brāļi iekšpagalmā.

Trīs brāļu iekšpagalms ir iedvesmojoša vieta domāt par viduslaikiem, grāmatām un cilvēkiem, kuri grāmatas pasūtījuši, pirkuši un lasījuši.