Kādreiz zušu Latvijas upēs bija tik daudz, ka atliek tikai ielikt murdu, un garda maltīte ir garantēta. Pagājušajā gadsimtā zutis jau kļuva par delikatesi, bet šobrīd ar zuti ir tik slikti, ka palicis viens solis līdz to pilnīgai izzušanai. Iemesli tam ir vairāki, bet ko sabiedrība varētu darīt, lai šo zivju populācija atkal sāktu augt, un ko ēst zuša vietā, skaidrojam raidījumā.

Kāpēc cilvēkiem iesaka atteikties no zušu patēriņa, skaidro Pasaules Dabas fonda projektu vadītāja Elza Ozoliņa. Par to arī plašāka saruna raidījumā Zināmais nezināmajā.

Šefpavārs Māris Astičs, kura restorānā firmas ēdiens bija zutis, atzīst, ka ir atteicies no šīs zivs pagatavošanas, cerot, ka pēc pāris gadiem atkal to varēs pasniegt viesiem.

Zivju audzētavas "Tome" Akvakultūras pētniecības un izglītības centra vadītājs Mārcis Ziņģis skaidro, kādas ir iespējas audzēt zuti un saudzēt brīvā dabā. Viņš arī norāda, ka varam skatīties uz citām zivīm, kas tiek nozvejotas vai audzētas Latvijā vai ārvalstīs. Latvijā viena no zivīm, kuru plaši audzē, ir karpas.

Uztura speciāliste Liene Sondore atzīst, ka zutim ir fantastiska uzturvērtība, bet nav jācenšas meklēt garšas līdziniekus, jāizbauda zivju piedāvājums un katras zivs unikalitāte. Protams, jāmāk pagatavot. Viņa mudina zivi “nesamocīt” garšas ziņā, noslēpjot zivi zem majonēzes mākoņa. Gatavojot zivis, Sondore mudina pievienot vienkāršas garšvielas - dilles, sīpolus, ķiplokus, nedaudz piparus.