Raidījumā Kas būs ar Krieviju? nedaudz cita ievirze, proti, saruna par to, kas varētu notikt ar Baltkrieviju, Krievijas vienīgo drošo sabiedroto tās agresijā pret Ukrainu. Vērtē laikraksta "Diena" apskatnieks Andris Sedlenieks.

Runājot par Lukašenko režīmu, ilgi būvētu, ideoloģiski konkrētāk iekrāsotu nekā Putina režīms, tur ir vairāk postpadomju elementu. Kāds, tavuprāt, ir Lukašenko režīma stabilitātes resurss?

Andis Sedlenieks: Tas ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik šie cilvēki, uz kuriem viņš balstās, ir ieinteresēti. Jo diktators jau nekad nav viens, aiz viņa muguras stāv liels skaits dažādu ieinteresētu ļaužu, ļoti bieži arī ar pretrunīgām interesēm, kas to vai citu iemeslu dēļ ir ieinteresēti šāda režīma pastāvēšanā. Galvenais jautājums ir, kas ir viņa galvenie balsti un cik lielā mērā šie galvenie balsti ir ieinteresēti, lai tā turpinātos. 

Tie, protams, ir drošības dienesti, speciālie dienesti, milicija. Arī armijas vadība. Lielākā daļa šo cilvēku, kas atrodas augstākos posteņos, viņi ir Krievijas izcelsmes, vēl pēdējos padomju gados nozīmēti, vai arī, kas ir jaunāki, tie visi ir izglītību guvuši Krievijā. Viņi ir ļoti cieši saistīti ar Krieviju. Viņi ir tie, kuri arī nodarbojas ar sacelšanos apspiešanu, un viņi ir ieinteresēti šī režīma pastāvēšanā, jo tas ir arī viņu jautājums. 

Otrs tāds jau krietni daudzskaitlīgāks slānis, kā pie mums kādreiz teica "sarkanie direktori", tie ir visādi kolhozi, sovhozi, kas tur joprojām pastāv kuplā skaitā, tās ir dažādas lielās rūpnīcas. Teiksim, Minskas traktoru rūpnīcas, milzīga rūpnīca, bet viņas noieta tirgus ir praktiski tikai Krievija. (..)

Kad bija 2020. gada nemieri, bija mēģinājums saaģitēt šo rūpnīcu strādniekus piedalīties protesta akcijās, viņi neizrāda īpašu vēlēšanos, acīm redzami satraucoties par to, kas varas maiņas, ekonomiskās situācijas maiņas, politiskā kursa maiņas gadījumā var notikt ar viņu darbavietām. Un es domāju, ka vecākai paaudzei tas, kas notika pēc PSRS sabrukuma, ir spilgtā atmiņā. Ne tieši Baltkrievijā, jo Lukašenko lielā mērā izdevās saglabāt to padomju rezervātu tāpēc, ka Baltkrievijas ekonomiskā sistēma bija noslēgtāka. Bet tas, kas notika Krievijā vai apkārt, cilvēki to atceras, un viņi no tā visa baidās, un viņi arī ir tie, kas gāja atbalstīt Lukašenko, vicināja padomju stila karogus. Tās ir divas galvenās grupas. 

Vēl viena lieta, protams, ir ierēdņi, par kuriem nekad nav skaidrs. Ja tu esi pie varas jau cik gadu desmitus, tad šajā laikā jau ir izaugušas vairākas ierēdņu paaudzes, kuras visas ir tā vai citādi jau atkarīgas no tevis.

Kā tas viss tur mijiedarbosies un kas notiks, mainoties varai, bet tas brīdis ir neizbēgams. Neviens cilvēks nav mūžīgs un viņa vecums ir diezgan. Ko izvēlēsies šīs trīs galvenās grupas, tas ir labs jautājums.

Par Krievijas iespējām noturēt Baltkrieviju savā varas zonā. Šobrīd ir krietni pieaugusi iespēja, ka tas būtu jādara ar militāriem līdzekļiem, jo atšķirībā no situācijas pirms Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā pastāv baltkrievu vienības Ukrainas bruņoto spēku sastāvā. Zināmākais Kaļinovska vārdā nosauktais pulks. Bruņoti baltkrievi, baltkrievi ar kara pieredzi, kuri kādā brīdī var mēģināt doties triecienā uz Minsku. Pagaidām ļoti teorētisks scenārijs, taču šai karā notiek reizēm diezgan neiedomājamas lietas.

Andis Sedlenieks: Ir jau arī tādas lietas kā vāgnerieši vai kadirovieši, kas ir specializējušies šādos jautājumos. Nezinu, vai ir obligāti nepieciešams okupēt visu Baltkrieviju, domāju, ka pilnīgi pietiek ar "palīdzīgas rokas sniegšanu", bet tas arī savā ziņā būtu simbols. 

Cik paskatās dokumentus, kas ir par vienoto valsti, tas viss notiek ļoti palēnām.

Ir grūti pateikt, no malas skatoties, cik tālu ir tā robeža, pēc kuras atpakaļceļš paliek grūti iedomājams. Ekonomiskā integrācija paliek aizvien ciešāka un ciešāka, vēl nāks kaut kādas politiskās integrācijas. Visu laiku kaut kas tiek integrēts.

Krievijas kompānijas palēnām pārņem to, to un vēl šito, Krievijas bankas, tiek piemērotas tādas un citādas Krievijas normas, Krievijas standarti. Tur pat nav iespējams pateikt, kad tas būs, kā tas izskatīsies. 

Būsim godīgi, Lukašenko ļoti ilgi cilpoja un visādi izvairījās no šī godpilnā pienākuma. Un meklēja alternatīvas Ķīnā un Eiropā, bet Ķīnā jau Baltkrieviju uztver apmēram tāpat kā Krievijā Ziemeļkoreju. Mēs, protams, ar viņiem draudzējamies un mums tur ir šādas tādas intereses, bet tā ir Krievijas interešu sfēra, un, ja mūsu draugi Maskavā vai mūsu draugi Pekinā gribi to vai to, tad mēs tur iekšā nejaucamies.