LSM ziņās: Brutālo tēviņu valsti Krievijā kultivē no iekšienes. Saruna ar Venēcijā dzīvojošo krievu mākslinieci Margolis

Nesen sociālajos tīklos parādījās kāds vizuāls materiāls - koordinātu plakne, kurā Putina režīmam opozicionārās personības izkārtotas atbilstoši diviem kritērijiem - atbalstošais attieksmei pret Ukrainu un anti impēriskai nostājai. Neņemoties galvot par materiāla veidotāju absolūto objektivitāti, taču visumā tas atbilst arī raidījuma autora priekšstatiem.

Pašā augšējā labajā koordinātu plaknes stūrī, kur atbalsts Ukrainai un anti impēriskums tiek vērtēts kā visaugstākais, lasāms mākslinieces, rakstnieces un publicistes Katerinas Margolis vārds.

Dzimusi Maskavā, dziļi iesakņotā Krievijas inteliģences ģimenē, nu jau vairāk nekā 10 gadus māksliniece pastāvīgi dzīvo un rada Venēcijā. Viņa ciklā Kas būs ar Krieviju? vērtē trīs iespējamos Krievijas attīstības scenārijus. Rezumējot viņa atzīst, ka neasiņains scenārijs vairs nav iespējams.

Katerina Margolis: Te nu es baidos sajaukt to, ko es gribu, ar to, ko es redzu kā ticamu. Ļoti bieži mēs pieņemam vēlamo par esošo. Neasiņaina scenārija vairs nevar būt – asiņains karš jau notiek. Vēlamais, protams, ir impērijas sabrukums. Vēlamais, protams, ir atsevišķu valstu suverenitāte. Vēlamais, protams, ir trešais scenārijs kā rezultāts lielam, lielam darbam ar visiem priekšnosacījumiem: lustrācija, derašizācija, denuklearizācija – viss, ko mēs ar jums uzskaitījām. Tas ir vēlamais scenārijs.

Bet, tiešām, man nākas teikt, ka jau pirms gada man šķita, ka – viss, tā jau ir apokalipse, tūlīt mūsu acu priekšā viss sāks brukt. Bet kad es redzēju, ka dzīve turpinās un pat starp maniem draugiem veidojas tāds jauns Krievijas konsenss – karš ir kā stihiska nelaime no ārienes, kas mūs ir piemeklējusi, kas gāžas mums pāri. Es redzēju, kā cilvēki paši sev atņem subjektiskumu, arī režīma pretinieki. Notiek brīvprātīga aiziešana noliegumā. Tas, protams, var būt faktors, kas to visu krietni ievilks.

Man ļoti gribētos redzēt pārmaiņas savām acīm. Es to gribu, tāpēc es ceru, ka šī prognoze ir pati ticamākā, bet es viegli varu kļūdīties. Sevišķi tāpēc, ka mēs dzīvojam vēsturiskajā laikā, kas pastāvīgi paātrinās.