Vēsturnieks un kulturologs Aleksandrs Etkinds dzimis, izglītojies un akadēmisko karjeru uzsācis Krievijā, toreizējā Ļeņingradā. Taču nu jau apmēram 20 gadus darbojas ārpus savas dzimtenes: bijis profesors Kembridžas universitātē, pasniedzis un kā pētnieks darbojies arī Ņujorkas, Džordžtaunas, Prinstonas, Hārvarda universitātēs ASV un akadēmiskajās institūcijās citur pasaulē. Šobrīd ieņem profesora vietu Eiropas Universitātes institūtā Florencē Vēstures un civilizācijas nodaļā.

Aleksandrs Etkinds ir vairāku grāmatu autors, viena no viņa galvenajām tēmām ir Krievijas kā impērijas raksturs un liktenis: iekšējās kolonizācijas procesi, valstī pieejamo fosilā kurināmā resursu ietekme uz tās politiku attīstību.

Viņa pēdējais darbs, kas tapis pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, saucas "Krievija pret modernitāti". Tajā autors aprāda, ka agresija pret Ukrainu izriet no Krievijas nevēlēšanās pielāgoties mūsdienu pasaules attīstības virzienam uz attiekšanos no ekstensīvas fosilo energoresursu ekspluatācijas.

Saruna ar profesoru Etkindu notika septembra sākumā, kad viņš prezentēja savu darbu un tikās ar lasītājiem Rīgā. Sekojot raidījuma Kas notiks ar Krieviju? shēmai, iztirzājam trīs iespējamos Krievijas attīstības scenārijus.

Kurš no trim attīstības scenārijiem jums šobrīd šķiet visticamākais?  Vai arī ir kāda secība, kurā tie varētu īstenoties?

Aleksandrs Etkinds: Tas ir tāds skumjš liktenis – ja tu sāc izteikt prognozes, tad tev sāk jautāt arvien vairāk un vairāk. Un tu pārvērties par tādu zīlnieci. Es esmu vēsturnieks, es cenšos kaut ko paredzēt, bet tas ir ļoti grūti vai pat neiespējami. Var izmantot vēsturisko pieredzi, kādus modeļus un analoģijas, bet tam, vienalga, ir ļoti aptuvens raksturs.

Tāpēc es drīzāk teiktu, ka nē – es nezinu atbildi uz jūsu jautājumu.

Visticamākais man šķiet, un es par to esmu daudz rakstījis un runājis, ka Krievijas Federācija neizturēs šo karu, ko tā pati ir izraisījusi. Un tā tiks sodīta. Ne jau visi tās cilvēki. Cilvēki, kā nu kurš, – kāds ir karā kritis, kāds izdzīvojis, kāds aizbēdzis. Arī viņi tiek dažādi sodīti. Bet valsts tiks sodīta, un vispār jau tas ir vēsturiski taisnīgs process.

Un šis sods būs valsts sabrukums?

Aleksandrs Etkinds: Nu, jā. Valstij ir jāmainās, kā saka, jāpārcieš pārmaiņas. Un šīs pārmaiņas būs adekvātas tam ļaunumam, samērojamas ar to ļaunumu, kuru valsts ir nodarījusi. Vai pat proporcionāli vēl lielākas. Manā grāmatā es daudz apspēlēju tādu antīko terminu kā „nemēsis”. Tas ir ļaunums, kas atgriežas pie ļaundara. Pie kam parasti tas atgriežas izkāpinātā veidā – tādā, kas šim ļaundarim nav rādījies pat ļaunos murgos. Un tas jau notiek dažādu konkrētu notikumu veidolā. Tie jau ir notikuši šai karā un notiks ar Krievijas valsti arī turpmāk.