Malkas apkure ir drausmīga. Nezinu, vai tas ir galvenais vai sekundārs piesārņojuma cēlonis, par to lai lemj pētnieki, taču KAS VAR BŪT VESELĪGS DŪMOS????? Visi Rīgas privātmāju rajoni ziemā tā smird, ka drēbes un mati piesūcas ar dūmu smaku. Piekrītu, ka viena lauku sēta ar krāsniņu - tas ir šarmanti, bet ne jau tādā apbūves blīvumā. ka dūmus fiziski var redzēt!

Un kā tad ar privātmājām, kur bieži vasarās un rudens vakaros kurina kamīnus, - omulībai, siltumam un dzīvās uguns liesmām? Arī aizliegsim? Liksim pārbūvēt par gāzes kamīniem? Tā vietā, lai koncentrētos uz pašvaldību atbildību un pienākumiem gaisa attīrīšanā - mazāk sāls ziemā, pavasarī nomazgāt ielas no ziemas smiltīm un putekļiem, regulārāk laistīt gan ietves, gan brauktuves (Cīrihe visu lielo centru uzkopj mehanizēti ar slauka&un mazgā mašīnām, līdzīgām kā padomijā, tikai 3x mazākām), stādīt kokus/krūmus/skujeņus, nevis tikai izcirst un kaltēt puķes dārgos podos, kustināt smadzenes, lai optimizētu transporta plūsmas un likvidētu regulāros sastrēgumus, vairāk ieviest elektro-, nevis dīzeļdegvielas transportu, attīstīt veloceliņus, lai tie, kas var, nebrauc ar auto, mazināt auto stāvēšanas maksu, bet limitēt laiku, kā Jelgavā, 2 st bezmaksas, tas samazinās riņķojošās plūsmas un parkošanos pagalmos u.c. nepiemērotās vietās, nodrošināt b/d pie mājām, lai nav jābrauc cauri visai pilsētai - pašvaldības atkal vainu par savu neizdarību uzveļ iedzīvotāju pleciem, pie kam uzreiz saista to ar sodiem, termiņiem un lieliem izdevumiem, lai tauta šūmētos, lai aizmirstu visu to, ko pašvaldība NAV darījusi un NEDARA.

Par malku man ir skaidrs, ka tas nav nekas slikts, bet slikti ir tas, ka neviens ne varas pārstāvis, ne profesūra neuzdod būtiskāko jautājumu - KĀPĒC? Ir tikai ko, kur un kad...
Jo tad nāktos atzīties kaut vai nezināšanā - piemēram, profesore ļoti labi parādīja savu vispārējās izglītības viduvējību, jo spēja runāt tikai par šauru daļiņu tēmu (kopumā padomju laika izglītības sistēma, kuru arī es esmu izgājusi pilnībā, tomēr deva plašāku redzeloku visu zinātņu pamatos), kā arī to, ka vecums IR šķērslis atsevišķām personām ieņemt noteiktus amatus.

Dzīvoju Rīgā, 20.gs. sākumā celtā koka mājā ar malkas apkuri ļoti dabiskā vidē. Šis apkures veids ir videi un cilvēkiem draudzīgs. Kurinām ar atbilstošu malku, katru gadu dūmvadu apkopi veic sertificēts skursteņtīrītājs. Šāda tipa mājas nemaz nav piemērotas centrālajai apkurei. Arī es uzskatu, ka ar šo centrālapkures ideju kāda intereses tiek lobētas. Un vēl - sarūgtina attieksme pret cilvēkiem, tiem cilvēkiem, kuru ienākumi nav nekādi lielie.

Ja kurina ar normālu malku un neizmanto drazu, tad malkas apkure ir pats ekoloģiskākais kurināmais. Līdz ar to man ir vairāki jautājumi - vai jel kad kāds ir mēģinājis ierobežot plastmasu, lakota koka un citas drazas izmantošanu? Protams, jāsaprot, ka šādas lietas apkurē izmanto visnabadzīgākie iedzīvotāji, kuriem nav naudas pat normālai malkai (Āgenskalns ziemā). Vai kāds no ministrijas ierēdņiem ir papētījis cik Rīgā ir rajoni/vietas kur nav nedz gāzes vada, nedz siltumtrase? Cik miljonus izmaksātu to veidošana, kas par to maksās? Malkas apkuri neizmanto turīgie, tātad tūkstoši eiro, lai pieslēgtos pie jaunajām trasēm (atļaušos pasmaidīt), šiem iedzīvotājiem vienkārši nebūs, tāpat kā trūkst naudas, lai pieslēgtos par Eiropas naudu izbūvētajām ūdens saimniecības trasēm. Un vēl - vai visa šī problēma nav apzināti radīta, lai pašvaldībām rosinātu/dotu legālu iespēju iekasēt vairāk naudas tieši no mazturīgākajiem iedzīvotājiem , līdz ar to radot jaunu aizbraukšanas vilni no Latvijas? Vēl - Krievijas gāzes lobijs...

Par ekoloģiju mēs kaut kādā mērā vēl varētu runāt granulu katlu sakarā. Koksnes malka, lai arī dabiskas izcelsmes, tomēr ir superneekoloģiska, jo tās radītie dūmi satur drausmu drausmas arī tad, ja netiek piemestas vecas mēbeles un paklāji, īpaši tad, ja nav pietiekami labi izžāvēta (mitrums virs 20%). Briketes vismaz šai ziņā nodrošina pietiekami zemu mitrumu un labāku sadegšanu.

Ja direktīva nāk no ES, tad drīzāk ASV slānekļa gāzes lobijs, kuram vēl neviens nav izmērījis sadārdzinājumu.