Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Ne vienmēr var gaidīt, ka Eiropas Savienībā visos jautājumos būs vienprātība. Bet pārāk bieži kompromisi nozīmē arī lēnāku attīstību. Tādēļ tie, kas var, vienojas, bet pārējie dara, kā grib. Par divu ātrumu Eiropu un ko tas nozīmē tās attīstībai, spriežam Krustpunktā.
Analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Sazināmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli, Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centra" direktoru, bijušo ārlietu un aizsardzības ministru, politologu Arti Pabriku.
Ja Ungārijā pie varas paliks Viktors Orbāns, Ukrainai nav nekādu izredžu pievienoties Eiropas Savienībai. To Orbāns atkārto atkal un atkal, šādi faktiski arī demonstrējot, cik smagnēja ir Eiropas Savienības politiskā sistēma. Lai tai pievienotos, jālien vai no ādas ārā. Toties pēc tam to var torpedēt gandrīz vai neierobežoti. Pārāk daudzos jautājumos ir grūti savienības līmenī vienoties, tāpēc rodas kādi jaunveidojumi, kas top paralēli Eiropas Savienībai. Proti, tiek meklētas citas iespējas, kur tās valstis, kas grib strādāt kopā, virzās uz priekšu. Pārējās lai dara pa savam.
Biežākais vārdu salikums, ko dzirdam pēdējā laikā, ir divu ātrumu Eiropa. Savulaik par to runājām, kad sākās krīze Grieķijā. Arī tagad ekonomiskajā attīstībā vairākas lielās valstis vēlas rīkoties elastīgāk, ātrāk, negaidot, kad visi būs gatavi pievienoties. Turpat ir drošības un citi jautājumi. Neviļus rodas jautājums: ja šīs tendences uzņems apgriezienus, kādas tam būs sekas? Vai tas nerada draudus kopējai Eiropas vīzijai? Un kur tad šajā realitātē esam mēs?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Pasaulē
Komentāri (5)
Pirmo reizi mēnešu laikā man bija sajūta, ka kāds patiešām cīnās manā vārdā. Viņu neatlaidība galu galā piespieda uzņēmumu sadarboties, un man izdevās atgūt ievērojamu daļu no zaudētajiem līdzekļiem. Ja saskaraties ar līdzīgām problēmām — vai tā būtu neizskaidrojama līdzekļu pazušana vai aizdomīga darbība —, es ļoti iesaku Trustwave kiberdrošības pakalpojumus. Viņiem ir prasmes un pieredze, lai iedziļinātos un atklātu patiesību, nodrošinot, ka jums šī cīņa nav jārisina vienam.
Lūk, cik vienkårš, Alēluj!:))= Atslēga visai šaizei. Piedošan, „atslêga“ ir vecModīg, šōdien jāteic = «AlgõRitms», laiKoTasArNozīmètu.
Tätad, cik no jums - mēdijiem noprötu:
[X] - Krievij esot iebrukūsi Ukrainā. Nevis ~Vatikāns kā man labPatīk domāt, jo šiem zemes & zelta pietrūcies. Nevis Antarktīda, jo tiem saulesSiltuma & semočku trūxt;
[H] - karš esot principā slikc, jo iet bojā cilvēki, paliek posts, piegānās vide, utt. Nevis labs, jo pārapDzīvotajā pasaulē jåatmèž liekie trūcīgie tautu miljardi, mēdijiem vajg sliktāsZiņas, utml;
[F] - Eirõpa, ĀSVē +kasVēl iegāžot Ukrainā miljardus, bet Krievijai liek sankcijs utml.
Tad- kāpēc ziedojam karam, bet trūcīgos apspiežam? Gluž otrād - mums visiem, ieskaitot Ukrainu, kas tātad ir bagātāka par krieviem, ja reiz šie tajā iebruka, ir jāziedo valstīm, kas mūsuprāt mūs apdraudot- Krievijai Z-Korejai Ïrānai, uc. Tikai tad būs Miers, ja vismaz kaut izlīdzināsim ekonōmiku, un nevienam nebūs ko iekārot no sev līdzīga.
Vai jūs: Mart, Gundar, Zanda, Aidi & Cō, esat ziedojuš Krievijai kaut 1-u mēnešAlgu, atnjēmuši Ukrainai kautKo lai atdotu krieviem?
Flamingema & Bērziņa Fonc «Palīdzesim Krievijai!» aicina nest mums visu savu bagātīb, mēs aizvedīsim, nu ja ne līdz Kremlim, tad padalīsim kautKur ceļā cilvēkiem sādžās.
Vai nesiet uz Lr-1, tiem ir kontakti ar TwitterKonvōjiem, tie aizvedīs.
Es gan savu pirmsPēdējo «Törley» šampi (pirktu ≈11.VI-2025 par 2,99€/gab, 2-as kastes =12 pudels ūzreiz) izdzēru šōvakar ar Diān šās dzīmenē. TrešoReiz tāda cena vēsturē nez vai būs. Būdams savtīx, pēdējo šampi laikam neziedoš krievijai, gribēsies pašiem uz EirVīziju.
DievPalīgu visiem, atbalstot trūcīgos!
Latvija ar kalvīša trekno gadu krīzi nemaz nebija bremzētaja, kopā ar grieķiju nonaca faktiskā maksatnespējā.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X