Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Par aizliegumu valkāt musulmaņu galvassegas Latvijā diskutēt būtu pāragri, vajadzētu runāt un skaidrot kultūrtelpu atšķirības, atzīst diskusijas dalībnieki raidījumā Krustpunktā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzinis, ka jāsāk diskusija par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju. Savukārt drošības iestādes sola rūpīgi pētīt citu Eiropas valstu pieredzi, bet eksperti cer, ka diskusijas varētu mazināt pastāvošo neiecietību un šķelšanos sabiedrībā, atzīstot, ka jautājums ir ļoti sarežģīts un līdz šim izteiktie viedokļi bieži vien tiek izteikti, vadoties no bailēm vai aizspriedumiem. Krustpunktā par šo jautājumu diskutēs Tiesībsargs Juris Jansons, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, LU profesors Leons Taivāns un Saeimas Juridiskā komisijas priekšsēdētāja vietniece Inese Lībiņa-Egnere.

"Islāma dogmatiskā sistēma neuztur nepieciešamību nesāt sievietēm galvassegu. To uzskata par dievbijīgu paražu," skaidro Leons Taivāns.

Šis nav dogmatisks, bet sociālantropoloģisks jautājums lielā mērā, norāda Taivāns. Jebkura musulmaņu galvassega sievietei signalizē, ka viņai nedrīkst tuvoties neviens, kas nav musulmanis, tad neviens, kas nav tuvākais radinieks, kas nav sarunāts līgavainis. Ja šīs galvassegas ir, būs anklāvi, ko mēs Eiropā negribam neviens, ja galvassegas nav, sieviete ir atvērta apkārtējai sabiedrībai, tad viņu var uzrunāt latvietis.

Tiesībsargs Juris Jansons vērtē, ka tieši skaidrojot kultūrtelpu atšķirības ir jāsāk diskusiju par šo jautājumu. Janosns norāda, ka diskusiju no juridiskā viedokļa sākt pāragri. Skaidrojot kultūrtelpu atšķirību būtu jāmeklē zelta vidusceļš, kur mēģinām integrēt un integrēties. Eiropā nav vienprātības par šo jautājumu un tērpi ir tikai viena nianse diskusijā par kultūru atšķirībām.

Inese Lībiņa-Egnere atzīst, ka šo jautājumu ar likumu regulēt būtu nepieciešams, ja problēma pastāv un ir sapratne, kā jautājums regulējams. Likumsakarīgi, ka bēgļu sakarā pieskaras šai diskusijai. Lībiņa-Egnere uzskata, ka bēgļu jautājumā jāsaprot, ka pret šiem cilvēkiem nepieciešams izturēties līdztiesīgi, nedalot dzimumu kā noteicošo pazīmi, kādēļ kāds cilvēks kaut ko var darīt.

Klāvs Sedlenieks iesaka vispirms izprast pašu tradīcijas, ko un kāpēc ļaujam darīt attiecībā uz ārējo izskatu. Sedlenieks norāda, ka arī mums tendence norobežoties, norobežot savu personisko telpu no apkārtējās sabiedrības acīm, piemēram, aizvelkot logiem priekšā biezus aizkarus. Citās sabiedrībās tas tā nav.

"Jāskatās, kādi ir ierobežojumi, kurus pieņemam, un kādos gadījumos sakām, ka ir pamats teikt cilvēkiem, ka viņi nedrīkstētu tā vai citādi rīkoties attiecībās uz sevis eksponēšanu sabiedrībā," atzīst Sedlenieks.