Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Sākam sižetu ciklu par medicīnu, par dažādām veselības aprūpes jomām. Par to, kas notiek Latvijas veselības aprūpē padziļināti interesējušies Krustpunktā analītiskie žurnālisti. Sākot no šodienas četras piektdienas dzirdēsit sižetus par kādu veselības aprūpes jomu. Vispirms par to, kā šajā sistēmā jūtas valsts trūcīgākie iedzīvotāji un viņu tuvākie mediķi – ģimenes ārsti. Cik patiess ir stereotips, ka visu izšķir nauda.

Ilzi (sievietes vārds mainīts) sagaidījām pie Vidzemes reģionālās slimnīcas ārdurvīm pēc izrakstīšanas no slimnīcas, kur viņu pirms nedēļas ievietoja radinieki, jo sievietei bija kļuvis grūti elpot un sākušās acīmredzamas problēmas ar sirdi. Radinieki sazvanījuši ģimenes ārsti un lūguši nosūtījumu uz slimnīcu, ko bez problēmām ārste arī izrakstījusi. Ilzei 58 gadi, viņa ir 2. grupas invalīde, saņem 170 eiro lielu valsts pabalstu mēnesī. Sievete dzīvo radinieku mājā Vecpiebalgas novadā, ūdeni nes no akas, kurina plīti, ziemā, kad nevar piekurināt, virs segas uzsedz ziemas mēteli. Audzē trušus, dārzeņus un puķes, gandrīz desmit gadus mokās ar trofiskām čūlām abās kājās, regulāri dzer nervu zāles, ir optimisma pilna un nolēmusi nemainīt savu dzīves vidi, jo no pabalsta pietiek samaksāt kaimiņiem par palīdzību dažādos darbos, pietiek arī ēšanai un zālēm, tiesa vietējā veikalā bieži produkti tiek pirkti uz kredīta.

Pie izrakstīšanas no slimnīcas ārstējošais ārsts neatrada laiku parunāt ar tuviniekiem. Pēc viņa teiktā telefonsarunā, viss ir uzrakstīts izrakstā - epikrīzē ar kuru jādodas pie ģimenes ārsta. Ilze nolēmusi doties pie tās pašas ģimenes ārstes, kura viņu, kā viņa apgalvo, nekad līdz šim nav sūtījusi ne uz kādiem izmeklējumiem.

Slimnīcā pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laika periodā viņa nodevusi asins analīzes, taisījusi sirds kardiogrammu un ehokardiogrammu, pirmo reizi viņai izmeklēts kuņģis, taisīts plaušu rentgens. Pamata diagnoze, kas rakstīta izrakstā –epikrīzē- kardināla dekompensācija pie ātriju fibrilācijas tahisistolijas, plus 12 citas blakus diagnozes, asins analīzēs pasvītrotas desmit pozīcijas. Ilzei un arī mums līdz galam nesaprast, kāds ir viņas veselības stāvoklis, kādas cerības reiz kļūt veselai, ar ko jāsāk. Bet ārsts neatrada laiku. Tagad viss tās pašas ģimenes ārstes rokās, kurai Ilze ir tikai viena no gandrīz trīs tūkstošiem pacientu.

Ārsts neirologs Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris ielūkojies šīs pacientes diagnožu sarakstā, komentē, ka varbūt arī paciente, ja ģimenes ārsts piedāvājis, atrunājusies, ka nevēlas nodot analīzes vai veikt kādus izmeklējumus. Viņš arī bilst, ka valsts vēnu operāciju neapmaksā, ja pacienta vai viņa tuviniekiem līdzekļu nav, nav arī izveseļošanās iespēju. Bet tā nedrīkstētu būt.

Kā var saprast, tieši tādu motīvu vadīta arī Ilzes ģimenes ārste, nav viņu sūtījusi ne vien uz izmeklējumiem, kas nepieciešami, lai konstatētu trofisko čūlu cēloņus, bet arī citiem, kas varētu jau agrīnā stadijā konstatēt sirds mazspēju. Tikties sarunai klātienē Vecpiebalgā ģimenes ārste atteikusies, piekritusi telefonsarunai. Ārste apgalvo, ka pirms diviem gadiem sūtījusi viņu nodot asins analīzes, lai arī pacienta vēsture ieraksta par to nav.

Dzērbenes pagasta iedzīvotāji stāsta, ka pēdējos gados viņu novadā vairākiem vīriešiem noņemtas kājas, divi no viņiem bijuši tās pašas ģimenes ārstes pacienti. Virieši dzīvo Vecpiebalgas sociālās aprūpes namā. Bijušās slimnīcas telpās pašvaldība iekārtojusi sociālās aprūpes namu, istabiņās gultas saliktas cita pie citas. Tā viņi tur guļ, ēd, ceļas, pārvietojas, daudzi ratiņkrēslos. Tā viņi tur vada savas dienas šai saulē - bez prieka, bet bez rūgtuma uz citiem un atziņu, ka paši vainīgi.

Normatīvi paredz, ka pašvaldība ir atbildīga par to, lai tās iedzīvotajiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, arī trūcīgiem un mazturīgiem. Taurenē Sociāla dienesta vadītāja Anita Kamerāde un viņas vietnieks Ivars Sakss bilst, ka bieži cilvēki novēloti vēršas pie ārsta. Sociālais dienests iesaistās ar palīdzību, kad cilvēks ir nonācis tik tālu, ka pats vairs nevar par sevi parūpēties. Cilvēks par savu veselību nerūpējas ļoti ilgi. Viņa arī bilst, ka laukos jauni ģimenes ārsti neierodas, bet ar esošo ārstu kvalifikāciju ir apmierināti. Anita Kamerāde atzīst, ka netic tam, ka ģimenes ārste pacienti Ilzi nav sūtījusi nekad uz asins analīzēm. Arī Vidzemes reģionālās slimnīcas valdes locekle, ģimenes ārste un Ģimenes ārstu asociācijas sertifikācijas un ētikas komisijas locekle Guna Poikāne, netic, ka tā var notikt kā Ilzes dzīvē.

Kas īsi ir ar finansējumu tā saukto trūcīgo pacientu veselības aprūpei? Ja cilvēka ienākumi ir tikai 128 eiro, viņš skaitās trūcīgs, un šie cilvēki ir atbrīvojami no visām iemaksām un bieži vien arī izmeklējumiem un operācijām, jo vienalga viņi stāv rindās. Latvijā Eiropas Savienības kontekstā ir unikāla ar milzīgiem pacientu līdzmaksājumiem veselības aprūpē - aptuveni 50 procenti no visa finansējuma sedz paši pacienti. Tāpat Latvija ir unikāla ar savu zemo finansējumu veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta, kas šogad, tāpat kā 2003. gadā ir ap 3 procentiem no IKP, citās ES dalībvalstīs tie ir 5, 6, vai pat 8,9 procenti. Pieaug no slimnīcām aizmukušo izārstēto pacientu skaits.

Kas notiks turpmāk? Vai pastāvēs tā pati sociālā netaisnība un nevienlīdzība, kad pacienti pie veselības aprūpes kopējā visai trūcīgā katla tiek šķiroti pēc ienākumu līmeņa? Lai gan Saeimā apstājies likumprojekts par veselības aprūpes sasaisti ar nodokļiem, valdība apņēmusies augustā pieņemt koncepciju par minimālo ienākumu līmeni. Šim minimālam līmenim jābūt vismaz 200 eiro, lai gan arī tas ir maz, ja ņem vērā, ka pērn decembrī, kad vēl tika rēķināts iztikas minimums, tas bija ap 250 eiro. Nu vairs neviens šādu ciparu nerēķina. Ir doma, ka līdz ar to pa brīvu veselības aprūpes pakalpojumi būs lielākam iedzīvotāju lokam, protams, ja politiķi atradīs papildus finansējumu.