“Aizliegts nav atļauts” – Kultūras rondo klausāmies ierakstu no zinātniskajiem lasījumiem, kuri Aspazijas dzimšanas dienā, 16. martā, norisinājās Raiņa un Aspazijas mājā un kuros tika aplūkota literatūras un mākslas cenzūra kā 20. gadsimtā, tā arī mūsdienās.

Uzzināsim interesantus faktus par to, kā Padomju Savienībā baumoja par to, ka Aspazija nav cienīga atrasties līdzās Rainim. Kāpēc arī mūsdienās autori tiek vajāti un īpaši iecienīti ir cenzēt laikmetīgo mākslu?

Kultūras Rondo Aspazijas dzimšanas dienā bija klāt zinātniskajos lasījumos "Aizliegts nav atļauts". 

Par dažādām kultūras un cenzūras attiecībām turpina dzejnieks Arnis Koroševskis, jau par mūsdienām un Andreju Upīti.

Vizuālo mākslu gan ārtelpā, gan izstāžu zālēs arī gana bieži ir gribējies cenzēt gan politiskajai, gan reliģiskajai varai, pastarpināti arī ar ekonomiskiem līdzekļiem. Par dažiem procesiem cenzūras un laikmetīgās mākslas attiecībās atgādināja kuratore Maija Rudovska, atkāpjoties tālā pagātnē.

Un visbeidzot – filozofs un dzejnieks Ilmārs Šlāpins atgādināja visdīvainākos veidus, kā grāmatas tiek vajātas, marķētas un pārvietotas mūsdienu pasaule, aizbildinoties ar ļoti dažādiem iemesliem

Neaizmirstot nedēļas jubilāri, Raiņa un Aspazijas muzeja pētniece Solvita Lapiņa atgādināja Aspazijas un padomju varas attiecību līkločus, kad varai vajadzēja ikonu- Raini, bet viņa atraitne bija ne pārāk ērta.