Alfrēds Stinkuls, draugu lokā pazīstams kā Fredis, 20. gadsimta 70. un 80. gados bija viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā, kas astoņdesmito gadu vidū izceļoja uz Rietumiem. Savu dzīvi viņš aprakstījis autobiogrāfijā “Mati sarkanā vējā”. Alfrēda Stinkula atmiņas uzklausām Kultūras Rondo. Raidījumā viesojas arī kultūras menedžmenta centra "Lauska" vadītāja Daina Zalāne.

"Stāsts ir ļoti vienkāršs. Kad iznāca "Īkšķojot pa Latviju", tas bija 1982. gads Zviedrijā, tad bija kaut kādām iecerēm pielikta iezīme, ka darīts.

Apzinoties to, ka tu jaunāks nepaliec un ka ir kaut kādas norises, atmiņas, piedzīvojumi, kas pabāl, izgaist, tad tu domā, varbūt vajadzētu mēģināt tagad tās izlikt, lai varbūt kādreiz varētu kaut kur palaist. Visa šitā būšana ir  30 gadu pasākums. Ja es sāku pierakstīt 88. gadā, tad, pateicoties Dainai un "Lauskai", mēs tikai tagad esam nonākuši pie tā,"  atklāj Alfrēds Stinkuls.

Alfrēda Stinkula autobiogrāfija “Mati sarkanā vējā” ir atklāta un personīga liecība par padomju laikmeta Latviju.  Grāmatā aprakstītas epizodes ar daudziem mūsdienās zināmiem mūziķiem, dzejniekiem, māksliniekiem, kā Andris Grīnbergs, Ieva Akuratere, Valdis Muktupāvels, Pits Andersons un citi. Šī jauniešu kustība, kura iedvesmojās no Rietumos valdošām mūzikas strāvām, uzvedības un ģērbšanās stila, vienlaicīgi bija nevardarbīga pretošanās valdošajam padomju režīmam, ar kuras pārstāvjiem regulāri sanāca konfliktsituācijas. Autora atmiņās ir daudz spilgtu stāstu, kuros parādās gan kultūras darbinieki, gan arī politiskie disidenti, tai skaitā Gunārs Astra. 

Daina Zalāne atklāj, ka jau iepriekš bijusi pazīstama ar grāmatas autoru savulaik dzīvojot Vācija. Turklāt šī nav pirmā grāmata, pie kuras abis strādā kopā, jo viņas vecāki palīdzējuši pavairot diapozitīvus no Alfrēda kolekcijas, kas bija iekļauti pirmajā viņa grāmatā.

Bet stāsts par grāmatas tapšanu saistās ar izdevniecības "Lauska" vadītāja Jura Zalāna vēlmi intervēt Alfrēdu Stinkulu par viņa pieredzi. Intervijai Stinkuls nav piekritis, jo atbildējis, ka pašam viss jau pierakstīts.

Daina Zalāne atklāj, ka reiz viņš atnesis apmēram 300 lappušu lielu manuskriptu, kura datorizdruka bijusi pazudusi. Ar to tad arī sāka strādāt apmēram pirms diviem gadiem, lai taptu grāmata.

Grāmata beidzas ar to, ka tās autors dodas prom no Latvijas.

"Septiņdesmitie gadi ir pilnīgas bezcerības laiks. Katru dienu tava dzīve ir ķibele, tad tu esi pēdējais mēsls, tad visi uz tevi rej un, vārdu sakot, tu esi tikai nevajadzīgs. Tad tinies prom  no turienes. Biju priecīgs, ka bija iespēja tikt prom," atminas Stinkuls un arī piebilst, ka tas nav bijis viegli.

Šobrīd viņa dzīve rit starp Ameriku un Latviju un kā pats saka "arvien vairāk iegūst Latvijas vaibstus, un protams, ka beigu beigās, būs tikai Latvija".

Vērtējot dzīvi šodien Latvijā, Stinkuls atzīst, ka tā ir "diez gan brīva, katrā gadījumā katrs var darīt un katram ir iespējas savu dzīvi veidot, kas ir baigi svarīgi".

Alfrēda Stinkula grāmatu “Mati sarkanā vējā” izdevis kultūras menedžmenta centrs “Lauska”.