Atmiņu institūcijas forumā "Visi mūsu dziesmusvētki" diskutēs par sadarbību

Kā veiksmīgāk sadarboties dažādām atmiņu institūcijām dziesmusvētku vēstures apzināšana un dokumentēšanā un kā top svētku ekspozīcija “Dziesmusvētku telpa” Mežaparkā, pārrunājamm ar foruma “Visi mūsu dziesmusvētki” pārstāvēm – Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ivetu Ruskuli un Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori Signi Pujāti.

Mežaparka Lielajā estrādē jeb Sidraba birzī Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) turpina darbu pie Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītās pastāvīgās ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” izveides. To plānots atklāt 2023. gadā – dziesmu svētku tradīcijas 150. gadadienā.  

2022. gada 16. septembrī RMM aicina Latvijas atmiņu institūciju (muzeju, bibliotēku un arhīvu) darbiniekus un sadarbības partnerus uz forumu “Visi mūsu dziesmusvētki”, lai iepazīstinātu ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem. Forums notiks Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, tiks nodrošināta pasākuma tiešraide.

Iveta Ruskule norāda, ka dziesmu svētku process ir daudz kas vairāk, ne tikai informācija par 26 līdz šim notikušajiem svētkiem. Dziesmu svētku process - tie esam mēs visi, kas piedalāmies un klausāmies.

"Novados, pagastos un pilsētās ik gadu notiek dziesmu dienas. Ir jau apkopota informācija, ka līdz 1944. gadam ir bijuši 600 šādi dziesmu svētku tradīcijai piederīgi notikumi. Bet par tiem ir maz ziņu. Nav vienas platformas vai rīka, vienā mapē savākta informācija pa visu Latviju, lai šis process būtu pārskatāms no sākuma, no Dikļiem, tad cauri visai Latvijai, kā šis process, kā šie maziem dziesmu svētki ir veduši korus, deju kopās pūtēju orķestrus uz lielajiem svētkiem. Jo šī lielo dziesmu svētku sastāvdaļa lielā mērā ir tas, kas piecus gadus notiek novados," atzīst Iveta Ruskule.

Novados ir kultūras centri, bibliotēkas, muzeji, kas ir vai nu saistīti ar svētku organizēšanu, vai pie viņiem pēc tam nonāk materiāli. Un dažāda ir attieksme, ir dažādi dokumentēts.

"Mūsu lielais mērķis paralēli ekspozīcijai ir izveidot informācijas datu bāzi, kā dziesmu svētki visā Latvijā notikuši. Lai mēs apzināmies, cik tas ir svarīgi, lai dalāmies ar informāciju un neizmetam kaut ko ārā, mainoties darbinieku paaudzēm. Tas ir foruma mērķis -  uzrunāt, izstāstīt, vienoties par sadarbību, sadarbības formātu," atklāj Iveta Ruskule.

"Vērtības paliek, kur ir. Lai informācija nonāk pie mums, lai zinām, ka Cēsīs ir informācija par tādu un tādu dziesmu dienu vai novada svētku norisi un Cēsu muzejā vai Cēsu bibliotēkā par šiem svētkiem liecina tādi un tādi artefakti, kas vienlaikus ir arī avots informācijai par to. Lai tas sanāk kopā vienā lielā tīklā"

Daļa foruma būs veltīta turpmākajiem sadarbības principiem starp institūcijām 150 gadu ilgās dziesmu un deju svētku vēstures datu vākšanā un saglabāšanā, lai nodrošinātu to pieejamību plašai sabiedrībai. Tāpat forumā iecerēts diskutēt par zināšanu pārnesi un jaunajām prasmēm digitālajā laikmetā. Būs iespēja iepazīt dziesmusvētku personību stāstus, kā arī uzzināt vairāk par datu vākšanas principiem dažādos Latvijas novados. 

Paredzēts, ka ekspozīcija atradīsies divos stāvos, tās pamatā būs četri stūrakmeņi – multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”, vizuāla un skaniska svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmusvētku tradīcijā iesaistītie –  gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes un īstenot muzejpedagoģiskās nodarbības.