Ieskatīties Konstantīna Pēkšēna arhitektūrā un viņa laikā – pēc starptautiskas zinātniskas konferences tiekamies ar mākslas zinātniecēm Silviju Grosu un Agnesi Tambaku.

24.– 25. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē aizvadīta Latvijas Mākslas akadēmijas organizēta starptautiska zinātniska konference “Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks”. Kopā ar pieredzējušiem savu jomu speciālistiem no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Skotijas konferencē piedalījās arī Latvijas Mākslas akadēmijas doktoranti.

19.–20. gadsimta miju Latvijā toreizējās Krievijas impērijas apstākļos iezīmē ne tikai dinamiskas politiskas un sociālas pārmaiņas, bet arī iepriekš nepieredzēts un daudzveidīgs pacēlums dažādās kultūras jomās.

Rīgas jūgendstila perioda arhitektūras mākslinieciskā kvalitāte un lielais saglabājušos ēku skaits ir sekmējis pilsētas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Par šo stilistisko parādību Latvijā vēsta daudz publikāciju, tomēr to skaitā ir maz monogrāfisku pētījumu par tās radītājiem. Arī Konstantīna Pēkšēna (1859–1928) un viņa līdzstrādnieku darbība aplūkota galvenokārt vispārējos arhitektūras vēstures pārskatos, kaut gan viņu veikums ir kļuvis par kanonisku Latvijas kultūras vērtību.

Starptautiskā zinātniskā konference "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks" ir veltījums izcilajam Rīgas arhitektam, parādot viņa darbību plašā kultūrvēsturiskā kontekstā un laikmeta panorāmā.

Konferences materiāli pieejami internetā.