"Bauhaus" – mākslas virziens Vācijā, kas bija vērsts uz kombinēto amatniecību un tēlotājmākslu. Tās pamatideja bija apvienot arhitektu, mākslinieku un amatnieku radošos spēkus un zināšanas. Šo virzienu 1918. gadā izveidoja vācu arhitekts Valters Gropiuss. Un "Bauhaus" simtgadi svin ne tikai Vācijā, bet arī Latvijā.

Kas ir "Bauhaus" - skola, kustība vai parādība, nereti dēvēta par modernisma laboratoriju. Askētisks dizains, vienkāršība un efektivitāte - ar šiem paņēmieniem "Bauhaus" vēlējās mainīt „jauna cilvēka” dzīvi. "Bauhaus" skola radās tūlīt pēc Pirmā pasaules kara, pastāvēja tikai 14 gadus un tomēr atstājusi paliekošu iespaidu. Kas ikvienam būti jāzina par "Bauhaus"?  Kāda ir šīs mākslas skolas ietekme šodien un kāpēc to vajag analizēt un vērtēt arī kritiski?  Šos un citus jautājumus skaidrojam sarunā ar arhitektūras pētnieci Kristīni Budži.

"Pateicoties simtgadei šādi jautājumi tiek bieži uzdoti un gandrīz katrs laikraksts vai žurnāls piecas pazīmes, kas raksturo "Bauhaus", bet, ja godīgi būtu jāatbild uz šo jautājumu, tik vienkārši nevar pateikt," uzskata Kristīne Budže.

""Bauhaus" ir daudz sarežģītāka parādība, kustības skola, kā sākumā šķiet, kā bieži ir nonivelējies līdz mūsdienām."

Simtgadēm ir kāds īpašs svarīgums un nozīmīgums. Šogad ne tikai Latvijā svin dažādu mācību iestāžu un augstskolu simtgades. Nesen apmeklējot Berlīni, nevarēja nepamanīt, ka Vācijā tiek svinēta "Bauhaus" simtā jubileja. Pat uz teātra „Volksbuhne” fasādes bija liels plakāts ar uzrakstu „Bauhaus”, jo teātrī vairākas dienas jūnijā notika performance „Glābšanas rekviēms”. 

"Bauhaus" pirmām kārtām saista ar 20. moderno dzīvesveidu, modernisma virzienu dizainā, arhitektūrā. Tas ir arī saistīts ar rūpniecību, ar 20. gadsimta rūpniecības iespējām.

"Ja gribētu godīgāk un detalizētāk skatīties uz "Bauhaus", arī saistība ar amatniecību ir ļoti stipra. Mūsdienās vairāk skatāmies, ka rūpnieciskā dizaina izteiksmi piemērot 20.gadsimta stilam, laika garam," vērtē Budže.

Kristīne Budže, lasot "Bauhaus" simtās jubilejas gadā publicētos rakstus un pētījumus, secina, ka "Bauhaus" bija neviennozīmīga parādība un skola. Pēc viņas domām ir svarīgi, ka parādās publikācijas, kurās ne tikai slavēts un glaimots skolai, bet arī analizēts un kritizēts šis virziens, atzīstot, cik tā bijusi sarežģīta lieta.