Liepājas teātrī tapis Viestura Meikšāna iestudējums „Bernardas Albas nams. Alkas un spēles”. Par saturisko pamatu izrādei režisors izvēlējies pasaules slavenā spāņu dramaturga Federiko Garsijas Lorkas (1898 – 1936) lugu „Bernardas Albas māja”. Režisors Viesturs Meikšāns pats veidojis arī skatuves telpu un kustību. Lorkas lugu latviešu valodā tulkojis dzejnieks Edvīns Raups. Kultūras Rondo studijā saruna ar režisoru Viesturu Meikšānu.

"Ja nebūtu iespējams Latvijā iestudēt, nebūtu arī izvēlējies," atzīst Viesturs Meikšāns.

"Es izvēlos savus materiālus pēc ģeogrāfijas principa, pētu atsevišķu valstu dramaturģiju, jo teātra pasaule ir ļoti lokāla un mani ļoti interesē spāņu, vācu vai franču teātris no ģeogrāfijas viedokļa un no viņu teātra valodas viedokļa," skaidro Meikšāns.

"Spāņu teātris man bija absolūti svešs. Gāju cauri spāņu dramaturgiem un Lorkas “Bernardas Albas nams” likās interensants un gribējās dialogā ar Lorku.

Ienāca galvā doma, ka Liepājas teātrī ir brīnišķīgas desmit aktrises, kurām šīs lomas labi ieguļas viņu daiļradē un viņu iespējās un talantos," turpina režisors.

"Bernardas Albas nams" ir stāsts par sievietēm vīriešu pasaulē. Pēc vīra nāves Bernardas Albas namā tiek pasludinātas sēras. Viņas meitas ir pakļautas mātes noteiktajiem likumiem, kontrolei un dzelžainajai kārtībai. Kad vecākai meitai tiek dota iespēja saderināties, Bernardas nama pamati sāk šķobīties – tos šķoba gan māsu savstarpējās nesaskaņas, gan mīlestība pret māsas līgavaini, kas mostas vairākās no viņām.

Nākamais režisora pētījums būs par franču kultūru – viņš iestudēs Žana Ženē “Kalpones” Dailes teātrī 2019. pavasarī.