30.jūlija vakarā festivāla „RojaL” atklāšanā uz lielā ekrāna pirmizrāde režisora Matīsa Kažas filmai un vienlaikus – teātra izrādei „Kino un mēs”, kuras dramaturģiju veido triju aktieru kopdarbs: Andris Keišs, Egons Dombrovskis un Jānis Skutelis pētījuši Rīgas Kinostudijas oficiālo un kuluāru vēsturi, kā arī padziļināti pētījuši trīs leģendāras latviešu kinofilmas.

Izrādes centrālā tēma ir Latvijas padomju laiku aktierkino. Tās līdzautori un arī visu lomu atveidotāji ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis un improvizācijas teātra aktieris, stand-up komiķis Jānis Skutelis. Kopā ar režisoru Matīsu Kažu trijotne pēta leģendāras Rīgas Kinostudijā uzņemtas kinolentes, cenšoties rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, vai Voldemāra Pūces brāļu Kaudzīšu klasiskā romāna “Mērnieku laiki” ekranizācijā aktierspēles ekspresīvā groteska ir laikmeta zīme vai vienkārši pārspīlēta stilizācija; kāpēc Vara Braslas “Ezera sonātē” Gunārs Cilinskis savu kaislīgo mīlestību spēlē tik introverti; un kādus noslēpumus slēpj Aloiza Brenča kriminālfilma “Dubultslazds” – kuras varoņi šķiet neticami naivi.

Jānis Skutelis vērtē, ka var tikai aptuveno nojaust, kāds bijis klimats filmēšanas laukumā. 

"Salīdzinot ar mūsdienu pasauli, tie ir cita kalibra cilvēki. Tajā laikā Brenčs [Aloizs] un Streičs [Jānis] ir grandi, kas var darīt brīnumu lietas. Arī aktieru mijiedarbība ar režisoru, mūsdienās ko tādu ir grūti novērot. Sajūta ir. Ir ceļojums laikā, vismaz man," atzīst Skutelis.

Andris Keišs uzskata, ka šis darbs ir radīšana, atsperoties no citu radīšanas. 

"Citu radīšana ir notikusi 70.-80.gados, tā ir nostaļģijas un salda piegarša tam visam ir. Tas ir ļoti patīkami," uzskata Keišs.

Egons Dombrovskis min, ka viņi arī devušies uz Kino muzeju, kur pētījuši dokumentālos ierakstus, sēžu protokolus, kas sagādājuši daudz pārsteigumu. Iepazinuši arī filmu oriģinālos scenārijus.

Reizē “Kino un mēs” ir arī izrāde par Rīgas Kinostudiju. Tāda apjoma un nozīmes centralizēta kino ražošanas uzņēmuma, kāda mūsdienu Latvijā vairs nav, tāpēc izrādes veidotāji pievēršas laikam, kad tajā vēl kūsāja dzīvība.

Režisors Matīss Kaža atklāj, ka iecere, ko varēs redzēt Rojā un, iespējams, vēl kaut kur, ir viens variants. Bet ir doma šo darbu pārcelt citā formātā uz skatuves, bet tā būs cita izrāde. 

Režisors arī min, ka viņam ir personiska saikne ar Rīgas kinostudiju, jo viņa vectēvs bijis otrais režisors, tas, kurš organizē dzīvi filmēšanas laukumā.

"No viņa arī palikuši visādi stāsti par dzērājiem operatoriem, dziesmām, kas viņam tika dziedātas un citām kinostudijas aizkulisēm. Viņš starp citu tieši ar Brenču strādāja pie vairākām filmām," atklāj Matīss Kaža.

Izrādes “Kino un mēs” operators, kurš to uzņems vienā dublī, būs Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, skaņu režisors Jevgenijs Načiss. Izrādes dramaturģiju veidojuši paši aktieri, pētot Rīgas Kino muzeja materiālus, filmu scenārijus, kino vēstures un teorijas grāmatās, intervējot Rīgas Kinostudijas aktierus un darbiniekus, kā arī smeļoties pašu fantāzijā.

Filmu-teātra izrādi „Kino un mēs” 30. jūlijā pulksten septiņos iespējams skatīties arī tiešsaistē, biļetes meklējamas tīmeklī.