Šonedēļ piecos raidījumos atklāsim mākslinieka, izcilā latviešu grafiķa Riharda Zariņa daudzpusību. Kopā ar dažādu jomu pētniekiem ielūkosimies Riharda Zariņa stājgrafikas darbos, noskaidrosim, kuras mākslinieka radītās naudas zīmes tiek uzskatītas par šedevriem un kā izveidojis Latvijas Valstspapīru spiestuvi. Pētīsim ģerboņus un noskaidrosim, kāpēc aizrāvies ar etnogrāfiju un tautastērpu.

Gatavojoties plašai mākslinieka darbu izstādei, kas tiks atklāta jūlijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, piedāvājam tuvāk iepazīt Riharda Zariņa darbības plašumu un daudzveidību.

Izstādi „Rihards Zariņš. Ko Latvijas meži šalc” paredzēts atvērt 3.jūlijā, un tā ilgs līdz oktobra vidum. Tiek gatavots arī rakstu krājums.

Latviešu grafiķis, Grafikas meistardarbnīcas vadītājs, Latvijas ekslibra pamatlicējs, naudaszīmju un monētu autors, poligrāfijas speciālists, tautas mākslas popularizētājs, „Latvju rakstu” izdevējs, - tā par Rihardu Zariņu rakstīts enciklopēdijās, taču aiz vārdiem, faktiem un skaitļiem slēpjas daudz kas vairāk. Un iedziļinoties Riharda Zariņa personībā, atklājumi rodas, ar kuriem labprāt dalāmies. Stāāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Riharda Zariņa pētniece Kristīne Ducmane turpina par Zariņu dzimtu, ko pētījusi Zariņa meita Maija, un par uzvārdu, ko konsekventi Rihards Zariņš rakstījis ar diviem rr burtie.

Tiek gatavots rakstu krājums par Rihardu Zariņu un tuvojas izstādes atklāšana. Pērn Rihardu Zariņu pieminējām viņa 150.gadskārtā, šopavasar (24.aprīlis) bija iecerēta Riharda Zariņa darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Izstāde būs un tā tiks atklāta jūlijā ar nosaukumu „Rihards Zariņš. Ko Latvijas meži šalc”. Tāds nosaukums arī Zariņa ofortu ciklam, atklāj Māra Lāce.

Cik plaša būs izstāde varam nojaust, uzklausot izstādes projekta vadītāju Ievu Kalnaču un izstādes mākslinieci Daci Džeriņu.