Novembra vidū galerijā „Daugava” tika atklāta Vijas Zariņas personālizstāde „Uzgleznotā daba”. „Es gleznoju nevis konkrētu vietu, bet sajūtu," tā par savas jaunākās izstādes darbiem saka gleznotāja Vija Zariņa.

Sarīkot izstādi Latvijas valsts simtās jubilejas mēnesī nav nejaušība. Gleznotāja Vija Zariņa saņēmusi aicinājumu no galerijas vadītājas Andas Treijas un uzsver, ka tas ir liels gods. Zariņas interešu lokā joprojām ainava un ekspozīciju veido septiņi jauni darbi.

“Man tā tomēr ir Latvijas ainava. It kā precīzi detaļās tas nav redzams, bet tas ir nojaušams. Tur ir redzami koki, krūmi un ūdens līnija, un ūdens pats. Bet tas nav mans mērķis uzgleznot kaut ko precīzi no dabas, es gleznoju nevis konkrētu vietu, bet konkrētu sajūtu. Es gleznoju telpu, un tā sajūta ir tāda, ka man skatītāji saka, es zinu to vietu, es tur esmu bijusi, bet es smaidu, jo es zinu, ka tā vieta ir mana galvā,” par izstādes darbiem stāsta Vija Zariņa.

Vija Zariņa vēlas, lai skatītājam glezna neatklājas uzreiz, tā ir uzmanīgi jāvēro. Galerijas Daugava vadītāja Anda Treija, lūk, kā uztvērusi ainavās ietverto noskaņu.

“Skatoties jauno izstādi, kad darbi ir uzlikti, izjūtu patiesu baudas sajūtu, jo viņa ir uzgleznojusi to klusumu un skumjas. Liekas, ka skumjas, būs sāpīga izstāde un kaut kādi pārdzīvojumi, bet, ja tā padomā, tas skumjas jau ir biežākais mūsu dvēseles stāvoklis, jo tad mēs domājam par sevi, domājam par citiem, domājam par tiem, kurus mīlam vai mīlējām. Tā sajūta, man liekas, ir tik smalka, tik jūtīgi, ko Vija ir radījusi izstāžu zāle, un te nu viņa ir īpaša,” uzskata Anda Treija.

Treija arī norāda, ka Zariņa nekad nav gleznojusi konkrētu vietu, viņa glezno savas atmiņas, to, ko viņa ir redzējusi vai sajutusi dabā.

Vijas Zariņas personālizstāde „Uzgleznotā daba” galerijā „Daugava” būs skatāma līdz 5.janvārim.