Piedzīvojot „ūdens mirdzēšanu” gan dabā, gan tekstos, Kultūras rondo uzrunāja rakstnieci Noru Ikstenu, kurai tikai klajā nākusi grāmata „Ūdens mirdzēšana”.

"Kad saņēmu signāleksemplārus pirmo reizi pēc ilgiem gadiem sajūta, kā jutos 28 gadu vecumā, kad saņēmu "Dzīves svinēšanu". Bija tieši tāda sajūta," atklāj Nora Ikstena

Protams, arī šīs grāmatas atvēršana ir notikusi ne tā, kā parasti.

"Es izgāju zem ozola ar savu suni Pērkonu, jo pandēmija, un vienkārši ļoti daudzi cilvēki bija atsūtījuši ziedus. Bija ļoti jauki. Pilnīgi citādi nekā ar visām grāmatām pilnās zālēs, pavisam ar citu prieku un bez kāda noguruma," stāsta Nora Ikstena.

““Ūdens mirdzēšana” ir romāns – vīzija par jauna eksistences lauka meklējumiem . Pusmūžā viss ir šķietami jau izdzīvots, tomēr piepildījuma apvāršņi joprojām atrodas aiz biedējoši nesasniedzamā horizonta. Romāna varone — jeb, precīzāk, varones, jo galvenais tēls veidots metaforiskā pavairojumā kā nebeidzamā spoguļattēlu virknē, katram apzināti rādot citus vaibstus, — soli pa solim pārstaigā bijušo un, ikreiz no jauna līdz sāpēm sasprindzinot redzi, lūkojas pēc tālākceļa,“ romānu raksturo redaktore Dace Sparāne-Freimane.

Grāmatu izdevis apgāds „Dienas Grāmata“.