"Viss atnāca tik viegli. Zinu pat kurā dienā un datumā. Tas bija 8. septembris Pētera Vaska autorkoncertā (..) Klausoties Vaska mūzikā, kas noteikti ir mans un manas mammas komponists, atnāca šis teksts, pirmā nodaļa jau gatava. Pēc koncerta pieskrēju Pēterim klāt, teicu – šodien piedzima grāmata, aizskrēju mājās un pirmo nodaļu pierakstīju nevis uzrakstīju tādu, kāda tā ir lasītāja priekšā," raidījumā Kultūras Rondo atklāj grāmatas autore Inguna Cepīte.

Iznākusi Ingunas Ulas Cepītes grāmata "Ulsiks", kas veltīta autores vecāsmātes un mātes – Natālijas un Ausmas Derkēvicu – piemiņai. Grāmatu izdevis apgāds "Dienas Grāmata" un tā vēsta par 20. gadsimta 60. - 70. gadiem, ietverot gan bērnības atmiņas, gan laikmeta liecības. Jauno grāmatu literatūrzinātniece Anita Rožkalne salīdzinājusi ar gaišu taku, pa kuru viegli var aiziet uz bērnību un caur bērnību – „delverībās un pasaules vērojumā, kas neizdāļā vērtējumus, bet dalās priekā par katras dienas pirmreizību.”

Par savu grāmatu autore bilst, ka tas ir biogrāfiski vēsturisks romāns, ko sarakstījusi meitene.

Gaišums un vieglums – tie, šķiet, ir vārdi, kas visprecīzāk raksturo Ingunas Ulas Cepītes grāmatu "Ulsiks".  "Mūzikas klātbūtne un stāsti par vecāku koncertbraucieniem ir liecība par grāmatas autobiogrāfiskumu, kas šķietami bērniem rakstīto pārvērš par laikmeta dokumentiem,” tie atkal ir Anitas Rožkalnes vārdi.

Ingunu Cepīti līdz šim pazinām kā grāmatu izdevēju, tagad viņa ir autore pirmajam romānam "Ulsiks".

“Rakstījusi esmu pirms sāku izdot grāmatas. Varbūt tāpēc, ka esmu tik pietuvināta grāmatu izdošanai, savas grāmata, izņemot kopā ar Juri Zvirgzdiņu rakstītās bērnu grāmatas, nav liktas vākos, vai bijis pārāk daudz paškritikas. Nav bijis laika tam pievērsties. (..) Rakstītais man vienmēr bijis svarīgs. Mamma allaž gribēja, lai rakstu, nevis izdodu grāmatas," atzīst Inguna Cepīte.

Visgrūtākais jautājums – vai turpinājums sekos, jo grāmata beidzas ar Dziesmu svētku simtgadi. “Tālāk jau dzīve ir daudz sarežģītāka. Pagaidām negribu teikt, būs vai nebūs turpinājums,” tā Inguna Cepīte.