Privilēģija būt telpas režisoram – tā saka Andris Freibergs par savu jaunāko personālizstādi. Vienlaikus ar Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstādi „Academia”, kas skatāma izstāžu zālē „Arsenāls”, Radošajā darbnīcā savu personālizstādi „136 kāpieni” sarīkojis mākslinieks, scenogrāfs un pedagogs Andris Freibergs.

"Esmu lauku bērns, mana mammiņa, kad braucu uz skolu prom, teica: paga, paga, ka tik es neaizmirstu kaut ko tev uzprasīt. Man ir sajūta - paga, paga, ka tik es neaizmirstu jums kaut ko pateikt," iepazīstinot ar izstādi, bilst Andris Freibergs.

"Es visu laiku esmu domājis, vai esmu scenogrāfs vai tēlotājmākslinieks, uz kuru pusi mana profesija lielāku lauku ieņem. Gribi, negribi teātris ir mana zona, tajā pašā laikā skatuves telpa un telotājmāksla ir tā, kas visu akumulē un satur kopā. Ja man prasītu, kāpēc Prāgas kvadriennālē mums mūždien dod aizdomīgi daudz medaļas, viens no iemesliem ir tas, ja tu māki gleznot, zīmēt, just proporcijas, līnijas un gaismēnas, tas ir liels bonuss klāt teātra lietā," turpina Freibergs.

Runājot par ekspozīciju, pirms doties augšup pa skaistajām "Arsenāla kāpnēm", skatītājs tiek aicināts notraukt ikdienas putekļus gaismas laukumā pie stāvajām kāpnēm. Kad pieveikti 56 pakāpieni, Andris Freibergs rada iespēju vēl pakāpties augstāk.

"Kad jūs nākat augšā, ir trepes, pa kurām kāpjat, un vēl tālāk nākamās. Teātris sākas caur to, ka šīs divas telpas optiski palielinās," uzskata Andris Freibergs.

Tālāk izstādes stāsts virzās ap Ineses Zanderes un Ērika Ešenvalda operu „Iemūrētie”, kura vēsta par Gaismas pils celtniecību. Tās scenogrāfiju operas iestudējumam veidoja Andris Freibergs, operas finālā īstenojot pats savu mazo uzdevumu, „Kāpnes uz debesīm” - kādu daudzu gadu garumā bija devis pirmā kusa studentiem. Operas iestudējumā telpas motīvs izvērtās baltās kāpnēs visā skatuves platumā.

"Kāpnes ir tikpat vecas, cik pats teātris mūžīgs.

Mana uzdrīkstēšanās bija tāda, ka jāizgudro kalns no jauna. Savs kalns. Manu izstāžu iemesls varētu būt, ka esmu izgudrojis savu kalnu un piedāvāju to jums. Parasti trepes ved uz dienesta telpām, Bībelē - uz debesīm, mana kalna funkcija, ka neaizved nekur," atzīst Andris Freibergs.

"Es visu esmu darījis pēc sajūtām un intuīcijas, ne īpaši domājis par prāta formulām. Beidzot biju laimīgs, ka man ir privilēģija būt režisoram. Šo izstādes sacerēšanas laiku es sapratu, ka sacerēt kopā telpu šajā gadījumā bez aktieriem ir ļoti saistoši, jo telpas psiholoģija visās iespējās, ko piedāvā," atklāj Andris Freibergs.

Turpat 50 gadi pavadīti Mākslas akadēmijā, skolojot topošos scenogrāfus, tāpēc jo priecīgāks, ka šo savu izstādi var uzskatīt par Mākslas akadēmijas svētku notikuma sastāvdaļu. Šī ir Andra Freiberga piektā personālizstāde.

Izstādē var noskatīties arī fragmentus no Kristas Burānes filmas par Andri Freibergu „Pasaka par tukšo telpu” (daļa kadru nav izmantoti filmā). Izdots arī katalogs, tajā gan paša Andra Freiberga, gan mākslas zinātnieces Anitas Vanagas, gan režisores Kristas Burānes neliels teksts.

Andra Freiberga personālizstāde „136 kāpieni” Arsenāla Radošajā darbnīcā būs skatāma līdz 17.novembrim, tāpat kā Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde „Academia”.