Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma līdz šim plašākā Jelgavā dzimušā mākslinieka Ernesta Veilanda (1885–1963) darbu ekspozīcija. Iznākusi arī grāmata par mākslinieku.

Kāda ir bijusi Veilanda ietekme uz 20. gadsimta sākuma un vidus daļas notikumiem kultūrtelpā un kā vērtēt viņa darbību Neatkarīgo mākslinieku vienībā, raidījumā Kultūras Rondo sarunājamies ar Ernesta Veilanda mazdēlu Arni Veilandu un viņa daiļrades pētnieku, mākslas zinātnieku Jāni Kalnaču.

Veilandu ģimeni, kurā ir vairāki  mākslinieki, izstādē pārstāv tēlniece Marina Veilande. Izstādes īpašais viesis ir mākslinieks Kārlis Padegs (1911–1940), kura dažus pamatskolas laika zīmējumus saglabājis viņa pirmais zīmēšanas skolotājs Veilands.

Izstāde rīkota sadarbībā ar vairākiem Latvijas muzejiem, kas kopā ar privātās kolekcijās esošiem darbiem ļāvis izveidot līdz šim plašāko Veilanda darbu vienkopus skatāmu ekspozīciju. Eksponētie mākslinieka darbi tapuši laika posmā no 20. gs. sākuma līdz piecdesmitajiem gadiem – gan gleznas, pasteļi, zīmējumi un lietišķās mākslas darbu skices. Mākslas darbu kolekciju papildina arī fotogrāfijas un dokumenti.

Savā biogrāfijā Ernests Veilands raksta, ka ir 160 viņa darbu. Šobrīd apzinātas 40 Veilanda gleznas, varbūt 12 vēl ir ārpus Latvijas.

"Ir dokumentēts, kam gleznas bijušas, to var mēģināt meklēt. Nez vai tās personās vairs var atrast. Iestādes varbūt. Atceros, kad sāku mācīties Rīgas 3.vidusskolā, kas toreiz bija pretī 2.vidusskolai, tad vectēvs teica: Nu, kur tur ir mana glezna, redzēji! Es jau toreiz septiņu gadu vecumā teicu - neredzēju un droši vien arī neredzēju. Nezināju, kur meklēt," stāsta Arnis Veilans.

Darbi ir dāvināti skolām, daudzi ir pie privātpersonām, arī citās iestādēs bijuši.

Ernests Veilands zīmēja, gleznoja, fotografēja, bija aktīvs arī sabiedriskajā darbā. Tāpat viņš jāpiemin kā aktīvs ceļotājs.

Runājot par ceļošanu, Jānis Kalnačs min, ka Ernests Veilands bijis otrs lielākais ceļotājs aiz Jāzepa Grosvalda. Mazdēlam Arnim par ceļošanu viņš nav stāstījis, bet mamma teikusi, ka vectēva iemīļotais teiciens bijis: "Kas neceļo, tas nedzīvo."

Grāmatas par Ernestu Veilandu pamatā ir ģimenes saglabātie materiāli un fotogrāfiju kolekcija. Jānis Kalnačs norada, ka viņš pievienojis skatu no malas, izvērtējot un plašākā ainā uzlūkojot.

Ernesta Veilanda (1885–1963) 135 gadu jubilejas izstāde būs aplūkojama līdz 16.augustam.