Kinozinātnieks Agris Redovičs apkopojis divos sējumos radošo un epistulāro mantojumu, ko atstājis Latvijas kinovēsturei ļoti nozīmīgais kinodramaturgs, dokumentālists un publicists Armīns Lejiņš.

"Žēlojas, ka cilvēki pārstājuši sūtīt vēstules. Agrāk esot rakstījuši kādas desmit gadā, nu vairs labi ja vienu. Nu, apbrīnojami pieticīgas žēlabas. Kas savā mūžā nav nosūtījis (ar pastu, ziņnesi vai kaimiņu puiku) vismaz piecus sešus tūkstošus glītās aploksnēs ievietotu, daiļi aprakstītu papīrīšu, tas, piedodiet, nemaz nezina, ko nozīmē iecerēt, uzlikt uz papīra un, bez šaubām, mākslinieciski noformēt īstu Vēstuli." Tā rakstījis kino dramaturgs, scenārists un publicists Armīns Lejiņš.

Fonds "Sibīrijas bērni" laidis klajā apjomīgu, teju tūkstoš lapu biezu divu sējumu apkopojumu, kurā iekļautas intervijas, vēstules, apraksti un dienasgrāmatas pārdomas. Grāmatas "Kā latvieši kino taisīja" un "Uzdanco, tev vēstulīte!" sakārtojis kinozinātnieks Agris Redovičs.

Divu apjomīgo sējumu sastādītājs Agris Redovičs pirmās grāmatas “Kā latvieši kino taisīja” ievadā raksta: “Armīns L. No pilsētiņas V pie likteņupes G” – tā valmierietis Armīns Lejiņš reizēm sevi sauca vēstulēs, kuras viņš rakstījis tiešām daudz un labprāt, izkopjot dekoratīvi noformētos epistulāros vēstījumus kā īpašu žanru. Ne viens vien no viņa korespondentiem, arī es, glabā šīs vēstules kā interesantas laika liecības. Neparastās, paša veidotās aploksnēs ietērptajos vēstījumos, valoda un domas brīvi sprēgāja, izsakoties brīžiem ironiski, ar smīnu, dažkārt pat iedzeļot, bet kā likums, ne nāvējoši. Tie nebija tikai kino cilvēki, ar ko viņš sarakstījās, draugu un paziņu lokā bija rakstnieki, fotogrāfi, karikatūristi, aktieri, komponisti, interesanti cilvēki no visurienes.”

Armīns Lejiņš piedzima 1938. Valmierā, un tur arī nodzīvojis visu mūžu. Šīs zemes gaitas Armīnam apraujas 2015. gadā. Lejiņš ir pazīstams kā kinodramaturgs, kino scenārists, publicists, rakstnieks, kopā ar režisoriem Uldi Braunu, Aivaru Freimani, Ivaru Selecki un Hercu Franku uzskatāms par vienu no Rīgas dokumentālā kino Poētiskās skolas aizsācējiem.

Ar viņa līdzdalību uzņemta Ulža Brauna triloģija "Sākums", "Celtne" un "Strādnieks", kas tapusi no 1961. līdz 1963. gadam, Aivara Freimaņa "Kuldīgas freskas", kas pabeigta 1966. gadā, kā arī Ivara Selecka "Valmieras meitenes", kas tapusi 1970. gadā. Piedalījies kino žurnālu "Māksla" un "Padomju Latvija" veidošanā. Publicējis rakstus laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla", žurnālos "Māksla", "Teātra Vēstnesis", "Kino", "KinoRaksti" un citos izdevumos.

Par to, kā radošie kinoceļi ļāva viņam satikties ar Armīnu Lejiņu, stāsta kinozinātnieks, kritiķis un apjomīgo rakstu krājumu sastādītājs Agris Redovičs.