Pirms trim gadiem rudenī Rīgā tika svinēta Baltijas apgaismotāja Garlība Merķeļa 250. jubileja. Tās ietvaros LNB notika starptautiska zinātniska konference un oriģinālmateriālu izstādes "Sapere aude! – Uzdrīksties zināt! – Garlībs Helvigs Merķelis 250" atklāšana. Apgaismotāja mantojums nu guvis vēl plašāku ievērību: klajā nācis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko rakstu 8. sējums "Garlībs Merķelis: cilvēks, domātājs, mīts". Kopā ar šo izdevumu nācis klajā katalogs "Garlībs Merķelis: Rokraksti. Seniespiedumi. Grafikas darbi".

Baltijas vācu rakstnieks, publicists un literatūrkritiķis Garlībs Helvigs Merķelis šīs zemes slāņus min no 1769. līdz 1850.gadam. Literāro darbību Merķelis uzsāk, strādājot par mājskolotāju Liepupē, ar veltījuma dzejoli baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam 1792. gadā, pasakoties par atbalstu un iespēju izmantot viņa bibliotēku. Latviešu kultūras vēsturē Merķelis ir ievērojams ar 1797. gadā pabeigto publicistisko sacerējumu "Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās", sentimentāli romantisko teiku "Vanems Imanta" un romantizēto skatījumu uz latviešu vēsturi darbā "Vidzemes senatne". Visiem trim iepriekšminētajiem darbiem ir būtiska nozīme latviešu atmodas laikmetā 19. gadsimta otrajā pusē - latviešu tautas vēstures konstrukcijā, priekšstatu veidošanā par savu pagātni līdz Krusta kariem 13. gadsimtā, kā arī latviešu mitoloģiskā panteona izstrādē. Zīmīgi, ka Andrejs Pumpurs  eposā "Lāčplēsis" 6. dziedājuma sākumu - „Jāņu svinības Zilajā kalnā” veido pēc Merķeļa darba "Vanems Imanta" parauga. Šo pašu Merķeļa darbu Ādolfs Alunāns liek savas romantiskās lugas dzejā "Mūsu senči" pamatā, kura, starp citu, gandrīz kļūst par latviešu pirmās nacionālās operas libreta pamatu.

Lai gan Merķeli latvieši tradicionāli saista ar apgaismības laikmetu, viņa dzīves gājums iestiepās līdz 19. gadsimta vidum. Krievijas impērijas vēsturē ļoti nozīmīgi ir Merķeļa publicistiskie sacerējumi pret Napoleona karaspēka iebrukumu Krievijā 1812. gadā, savukārt vācu literatūras vēsturē - nelāgu slavu ieguvusī Merķeļa literatūrkritiskā darbība, peļot vētras un dziņu laikmeta - savu kolēģu un laikabiedru - novatoros sacerējumus.

Merķeļa jubilejas konferences priekšlasījumos balstītais Zinātnisko rakstu krājums un katalogs veido divus savstarpēji papildinošus sējumus, kas sniedz plašu un vispusīgu ieskatu apgaismības laikmetā Baltijā, kā arī dažādos, pat negaidītos rakursos atklāj vienu no diskutablākajām personībām Eiropas un Baltijas kultūrtelpā.

Taču tagad pētnieku secinājumi un stāstījumi. Runā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures nodaļas docents Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Universitātes Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa un literatūrvēsturniece, Latvijas Unviersitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule.