Kultūras rondo ierakstu sērijā iepazīstina ar Rīgas mākslinieku grupu

Sākam jaunu ierakstu sēriju par Rīgas mākslinieku grupu, kura dibināta 1920.tajā gadā, atklājot tās personību dažādos rokrakstus un novatoriskos meklējumus glezniecībā.

Ir vairāki iemesli, lai runātu par Rīgas mākslinieku grupu. Šī mākslinieku grupa aktīvi darbojās no 1920. līdz 1938. gadam. Tā bija viena no aktīvākajām mākslinieku grupām, kas vietējā mākslas dzīvē iedibināja modernisma tradīciju. Ar šo grupu tiek saistīts arī skaļākais uzskatu un paaudžu konflikts Latvijas mākslas vēsturē.

Vēsturiskais notikums, kad Rīgas pilsētas mākslas muzejā (tagad LNMM) tika atklāta Rīgas mākslinieku grupas pirmā izstāde, datējams ar 1920.gada 7.martu. Izstādē ar 366 darbiem piedalījās Eliass, Kazaks, Lindbergs, Oto Skulme, Strunke, Suta, Tone, Ubāns un vēl divi mākslinieki – Sutas nākamā sieva Aleksandra Beļcova un Šveics. Izstādīti bija arī 1.februārī Parīzē mirušā Jāzepa Grosvalda darbi. 

Ar ko šī izstāde un Rīgas mākslinieku grupa nozīmīga Latvijas mākslas vēsturē? Ar jauno gleznotāju drosmi, ar novatoriskiem stila meklējumiem. Viņi nekautrējās noteikt toni. Izstādi apmeklēja tam laikam pārsteidzošs skaits cilvēku – 10000 skatītāju.

Rīgas mākslinieku grupa pastāvēja līdz 1940.gadam (1938.gadā tika nodibināta Latvijas Rakstu un Mākslas kamera, grupa kļuva par Tēlotājas mākslas kopu, bet 1940.gadā padomju varas laikā beidza pastāvēt.)

Ir pagājis 101 gads un nesen, 11. septembrī, Latvijas Nacionālās mākslas muzejā (LNMM) tika atklāta Rīgas Mākslinieku grupai veltīta izstāde, kas rāda ne tikai mākslinieku novatoriskos meklējumus un pirmo izstāžu darbus, bet atspoguļo arī grupas biedru darbību vēlākā posmā 20.gs. 40.-60.gados.

Ar ko Rīgas mākslinieku grupa svarīga Latvijas mākslas vēstures kontekstā? Izstādes kuratore, mākslas doktore Dace Lamberga un Māra Lāce.

Viņiem bija arī opozīcija. Presē norisa Romana Sutas un Riharda Zariņa diametrāli pretējo uzskatu divkauja, kas pusgadu pēc izstādes noslēdzās ar skandalozo kasparsoniādes farsu. (Cīņa starp tradicionālistiem un modernistiem)

Tā kā pašlaik muzeji apmeklētājiem slēgti, un arī šo izstādi nevaram apmeklēt, Kultūras rondo atgādinām par dažām spilgtām personībām no Rīgas mākslinieku grupas. Šo izvēli veicām kopā ar mākslas vēsturnieci un šīs izstādes kuratori Daci Lambergu. Jāpatur prātā, ka grupas rašanās priekšvēsture arī būtiska un to dažos stāstos par konkrētiem māksliniekiem arī atgādināsim.

Svarīgi piebilst, ka grupas veidošanās ilga vairākus gadus, un visiem tās biedriem pat nebija lemts citam citu iepazīt. Tā Uga Skulme, piemēram, nesatika ne Grosvaldu, ne Kazaku, ne Lindbergu. Strunke no grupas izstājās jau 1920.gadā, bet Tone un Ubāns - 1924.gadā. Taču lai arī grupā vairs oficiāli neatgriezās, tās izstādēs piedalījās.

Šajā stāstu sērijā Kultūras rondo izcelsim sešus no Rīgas mākslinieku grupas. Tie būs Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Romans Suta, Voldemārs Tone, Uga Skulme un Leo Svemps. 

Pirmais stāsta par Jāzepu Grosvaldu, kurš noteikti uzskatāms par šīs grupas rosinātāju, lai arī pats Rīgas mākslinieku grupas pirmo izstādi nepiedzīvoja.