"Luga atnāca pie manis caur Juri Žagaru, kurš bija ar to sastapies ar to, viņš mani uzrunāja, ka tā ir loma, ko viņš ilgojas nospēlēt. Raksturoja, kā vienu no smieklīgākajām pasaulē. Man arī likās ļoti asprātīga. (..) Kur nu vēl labāks iemesls to iestudēt, ja aktieris ir pārliecināts par savu vajadzību izdzīvot šo konkrēto tēlu," par savu jaunāko darbu Dailes teātrī - Džeza Batervērta cilvēka drāmu “Jeruzaleme”,  Kultūras Rondo atklāj režisore Laura Groza-Ķibere.

Džonijs “Ērglis” Bairons ir ekscentrisks dzīves baudītājs un neticamu, fantastisku stāstu stāstītājs. Reiz viņš bijis nevaldāms un, pēc paša teiktā, vēl joprojām daudzās jomās nav pārspēts. Reiz visi vīrieši viņu apbrīnojuši un neviena sieviete nav spējusi pretoties viņa šarmam. Arī tagad, vietējā lauku gadatirgus dienas rītā, Džonijs ir pieprasīts vīrietis, kurš nevar sūdzēties par uzmanības trūkumu. Visi no viņa kaut ko grib. Vietējās varas autoritātes grib padzīt viņu no meža midzeņa, viņa dēls grib, lai tētis beidzot aizved viņu uz gadatirgu, kāds tēvs grib ar viņu nopietni izrēķināties, un vesels bars dažādu – bieži nepilngadīgu – sabiedroto grib viņa neizsmeļamos narkotiku un alkohola krājumus. Pusaudži un dzīvei nepiemērotie, kuri nevēlas vai nespēj pieaugt, pulcējas ap Džoniju. Alkas pēc pirmatnējas mežonības un nepakļaušanās sistēmai atdzīvojas Džonija pārgalvīgi piedauzīgajos un satraucoši aizraujošajos stāstos par senatnes idealizēto mītisko pasauli – tādu pasauli, kurā mājo milži, kas šobrīd nevienam vairs nav vajadzīgi. Bet varbūt kaut kas no Džonija ērmīgajiem stāstiem tomēr varētu izrādīties patiesība?

Džonija “Ērgļa” Bairona lomu atveido Juris Žagars.

„Ja sekojat līdzi Jura Žagara atveidotajam varonim, viņš izstāsta izrādes stāstu, ir Lauras Grozas-Ķiberes atbilde tiem, kas atzīst, ka izrādes stāstu nav sapratuši. „Viņš stāsta stāstu skaidri. Stāsts ir par autsaideru, kas aizgājis no sabiedrības, jo viņam aizliedza nodarboties ar to, ko viņš mīlēja – lēkšana ar triala motociklu pasākumos. Tā bija viņa dzīves jēga. Mainījās likumdošana un tas viņam tika liegts. Kad viņam to liedza, viņš aizgāja no šīs sabiedrības, kurā nemācēja integrēties sev saprotamā veidā, aizgāja dzīvot mežā.

Mēs ar Juri viņu neheroizējam, jo viņš nav varonis, viņš viennozīmīgi ir antivaronis. Tas, ko realizē dzīvojot mežā, ir pretlikumīgi un prettiesiski – jauniešiem pārdot narkotikas, tas ir viennozīmīgi amorāli. Bet jautājums, kāpēc viņiem vajag narkotikas. Viņš arī pats pasaka, ka daudziem no viņiem mežā ir drošāk un interesantāk, nekā mājās.”

„Lielu akcentu liekam uz mītisko pasauli, ko pārstāv Džonijs Bairons. Viņš tic milžiem, fejām un elfiem,” skaidro laura Groza-Ķibere.

„Latviešiem, kas pēc būtības ir diezgan pagāniska tauta, tai nevajadzētu būt problēmai. Man ir liels pārsteigums, ka cilvēki nespēj identificēties. Labi spēj identificēties ar dzērājiem, ar sievu un vīru krāpējiem un attiecību piecstūriem. Norobežojas no šīs tēmas un neatpazīst.”

"Izrāde par garu var šķist, ja nevar sekot barona traģēdijai, nespēj ar to indentificēties," vērtē režisore. Viņa arī norāda, ka, veidojot izrādi, labā radošā pacēlumā pavadījuši brīnišķīgu laiku.

"Esam gandarīti par rezultātu, kādu esam sasnieguši, bet esam vienisprātis, ka ar izrādi vēl jāstrādā, lai tā būtu vēl precīzāka un vēl asāka. Šis ir žanrs, kurš piedzimst tikai ar skatītāju".

Nākamais iestudējums, ko Dailes teatrī veidos Laura Groza-Ķibere būs Patrika Mārbera "Pēc Jūlijas jaunkundzes".

"Lugā jābūt iespējai, lai kāds no varoņiem apsver savu eksistences nepieciešamību šajā pasaulē. Ja kādam no varoņiem ir šis lielais izaicinājums jautāt, vai ir vērsts dzīvot, strādāt, mīlēt. Tas man liekas interesanti, jo es nebūdama depresīva persona ik pa brīdim uzdodu sev šo jautājumu," par saviem iestudējumiem atklāj režisore. "Tas irkompromiss, ar kuru jāsaskaras visu laiku dzīvojot, dažreiz nogurdina un tu meklē punktus, kas spēj iedvesmot un izaicināt kaislību uz dzīvi. Man būtiski, ka cilvēki risina šāda veida problēmas, jo pati nemitīgi tās risinu."