“Dievi, varoņi, atspulgi un ēnas” – tāds nosaukums jaunākajai Lilijas Dineres un Roberta Dinera kopīgi veidotai izstādei. Mākslinieki savos darbos pievēršas senajiem kultūrslāņiem, varoņiem un episkiem notikumiem, kuros iespēja saredzēt dzīvi šobrīd. Izstādei ir vairākas daļas un tajā skatāmi arī vizuālie darbi, kas radīti diviem nozīmīgiem literāriem sacerējumiem - senfranču eposam “Dziesma par Rolandu” un senislandiešu episko dziesmu krājumam “Eddas dziesmas”.

“Tēma ir viena, bet katrā telpā ir savs stāsts,” izstādi raksturo Lilija Dinere.

Izstāde "Dievi, varoņi, atspulgi un ēnas” skatītāju izvadā pa vairākām zālēm, katrā rādot citu stāstu, citu noskaņu un ideju: 1.stāvā ievedot skatītāju “Eddas dziesmās”, citā zāle stāsta par nebeidzamo karu, savukārt 2. stāvā ieraugām darbus, ko mākslinieki veidojuši senfranču eposam “Dziesmai par Rolandu”, te arī “Lielā un mazā pasaule”, “Atspulgi” un vēl citi darbi.

Ar mākslinieci Liliju Dineri sarunu Kultūras Rondo iesāka telpā, kas ieved “Eddas dziesmas” vizuālajā interpretācijā. Māksliniecei rokās grāmata, kas iznāca pirms diviem gadiem, senos tekstus tulkojis Uldis Bērziņš, bet māksliniecisko noformējumu veidojusi Lilija kopā ar dēlu Robertu. Stāstot par darbu pie “Eddas dziesmas”, Lilija Dinere bilst, ka katra tēma diktē savu vizuālo risinājumu. Izstāde atklāj dažādas smalkas nianses gan darbu pārtapšanā par ilustrācijām, gan ļauj tos pētīt kā neatkarīgus izstāžu darbus.

“Uz lielā ekrāna var ieskatīties tuvplānā Roberta veidoto skulptūru sejās un ieraudzīt ieraudzīt dzīvus personāžus,” bilst Lilija Dinere.

Roberts Diners ir tēlnieks un atklāj, ka daļa mazo skulptūru, kas izmantots “Eddas dziesmās”, tapuši jau studiju laikā Tēlniecības nodaļā.

“Daudzi darbi nebija taisīti speciāli šai grāmatai. Tie nāk no iepriekšējiem gadiem, organiski atzīti par labiem, kas raksturo tos senos personāžus, kas apdziedāti šajā grāmatā,” Roberts Diners.

“Bērnībā man vislabāk patika seno laiku māksla – acteki, ēģiptieši, Āfrikas pirmatnējā māksla. Jutu kaut kādu iekšējo rezonansi. Domāju, kad būšu liels, gribētu pats taisīt savus dārgumus, personāžus. Tā ir spēlē. No trīs gadu vecuma veidoju kā visi ar plastilīnu. Turpinu spēlēties ar citiem materiāliem, citām domām un pieredzi.”

Vienā zālē apvienojas izstādes kopējā tēma – pie sienām Lilijas Dineres dažādu gadu gleznojumi uz roku lējuma papīra, un asprātīgās Roberta miniatūrskulptūras.

“Dažādas tēmas, kas sasaucas ar lielo virsrakstu – dievi, varoņi, atspulgi un ēnas. Katra gleznojumā savs stāsts, katrā Roberta darbs nes savu stāstu, bet visi ir visi sasaistīti,” atzīst Lilija Dinere.

Citā zālē risināta tēma “Nebeidzamais karš” - šī ekspozīcija veidota Bonnā Sieviešu muzeja rīkotai starptautiskai izstādei veltītai 100 gadu atcerei kopš Pirmā pasaules kara. Otrā stāva zālē redzami darbi, kas tapuši izdevumam “Dziesma par Rolandu”. Šajā ekspozīcijas daļā Roberta skulptūras, kas iederas tās tēmā, piemēram, “Zelta cilvēks”.

“Doma bija, ka mākslinieki piedāvā senas kultūras artefaktus, iespējams, ka tā nav reālā kultūra, kas eksistējusi, bet kultūra, kas eksistē paralēlā plaknē. Mēs mēģinājām imitēt pētniecības procesu,” izstādes scenogrāfiju, ekspozīcijas kopīgo iekārtošanas ideju skaidro galerijas vadītāja Inga Jurova.

Izstādes noslēgumā ir iespēja apsēsties uz baltā dīvāna, lai paskatītos uz abu mākslinieku darbiem vienlaikus. Lilijas Dineres un Roberta Dinera izstāde „Dievi, varoņi, atspulgi un ēnas” galerijā “MuseumLV” skatāma līdz 9.novembrim.